Krīze aizslauka vietējos zīmolus
15.02.2011.

Ekonomikas pārmaiņas ienesušas korekcijas ne tikai iedzīvotāju maciņos. Krīze ar joni aizslaucīja virkni zināmu un populāru zīmolu no Latvijas veikalu izkārtnēm un pašlaik nesaudzē arī tos uzņēmumus, kurus vēl pirms dažiem gadiem daudzi apskauda par veiksmīgiem un strauji realizētiem biznesa projektiem.

Pirms desmit vai pieciem gadiem ikviens, kas nodarbojās ar celtniecību vai remontēja savu dzīvesvietu, devās uz kādu no 14 Nelss veikaliem vai tirdzniecības vietām Centrex, ko uzņēmums 2004. gadā iegādājās no SIA Vincents. Kad 2008. gada rudenī SIA Nelss slēdza savas tirdzniecības vietas Liepājā un Daugavpilī, tam nespēja noticēt pat veikalā strādājošie. Toreiz Liepājas veikala darbinieki atzinās, ka veikala slēgšana bijis pārsteigums pat viņiem – viņi vienā pirmdienā ieradušies darbā, taču uzzinājuši, ka veikalu nolemts slēgt un strādniekus no darba atbrīvot. Pirms tam kompānija gan jau bija slēgusi piecus veikalus, taču solīja atlikušo deviņu darbību nepārtraukt. Diemžēl pakāpeniski tika slēgti arī pārējie Nelss veikali un arī Centrex. 2009. gada 2. jūnijā tiesa atzina Nelss maksātnespēju.

2008. gads izrādījās par smagu arī SIA Tapeks, kas bija spiesta pārtraukt sava 18 būvmateriālu veikalu tīkla Tapro darbību. 2009. gadā kreditori nolēma uzsākt Tapeks bankrota procedūru. Pērn Maksātnespējas administrācija 254 bijušajiem Tapeks darbiniekiem izmaksājusi vairāk nekā 80 000 latu prasījumu apmierināšanai.

2008. gads bija neveiksmīgs arī SIA Profs Latvija, kuras īpašnieki Ahlsell AB gada beigās uzsāka uzņēmuma likvidācijas procesu. Profs Latvija savulaik bija lielākais vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmums, kas Latvijā tirgoja elektroinstalācijas, santehnikas, apgaismes un ventilācijas materiālus. Uzņēmums ir piegādājis materiālus Saeimas, Nacionālās operas, Brīvības pieminekļa apgaismošanas darbiem.

Daļa zīmolu, kas agrāk rotāja veikalu izkārtnes, zuduši, apvienojoties uzņēmumiem vai pārpērkot to kapitāldaļas. Tā noticis, piemēram, ar Neldu, kuras kādreizējos veikalos tagad ir SIA Palink veikali IKI.

Cauri gadsimtiem

Lai gan Jelgavas cukurfabrika nedarbojas jau kopš 2007. gada, veikalos joprojām ir nopērkams Jelgavas cukurs – zīmols, ko pazīstam gadiem. Ražotājs gan ir cits – SIA Nordic Sugar. Jelgavas cukurfabrika pēc darbības pārtraukšanas savus aktīvus, arī preču zīmi Jelgavas cukurs un tobrīd fabrikā saražoto, nodeva dāņu cukura ražotājam a/s Danisco Sugar, kas pēc apvienošanās ar Nordzucker tagad darbojas ar nosaukumu Nordic Sugar. Kad veikalos tika izpārdoti Lietuvas Kedaiņu cukurfabrikā safasētie pēdējie īstie Jelgavas cukura kilogrami, tirdzniecībā nonāca cukurs, uz kura iepakojuma greznojas gan Jelgavas cukura vārds, gan DanSukker preču zīme.

"Nordic Sugar nenožēlo Jelgavas cukura zīmola iegādi. Tas ir attaisnojies. Jelgavas cukurs ir nišas produkts, kam ir savi pircēji, lai gan tas ir nedaudz dārgāks. Turklāt Dansukker Jelgavas cukurs pircējiem piedāvā ne vien ierastu zīmolu, bet arī ierastu produktu ar tā tipisko garšu un struktūru, tas ir, ar lielākiem cukura kristāliem, nekā pierasts Eiropā. Šāda ražošanas tehnoloģija ir dārgāka, tāpēc arī produkts veikalu plauktos maksā vairāk," stāstīja Nordic Sugar pārstāve Iveta Zariņa.

Liepājas cukurs veikalos izbeidzās drīz pēc pašas rūpnīcas darbības pārtraukšanas ES cukura reformas ietekmē, savukārt Jēkabpils cukurfabrika maksātnespējas dēļ ražošanu pārtrauca 1999. gadā.

Ekonomikas novājinātie

Vēl pirms pāris gadiem Lido, Kolonna, Stenders, Emīla Gustava šokolāde, Elvi, Daugava un daudzi citi pārējos uzņēmumos izraisīja skaudību par veiksmīgu un strauju biznesa augšupeju. Diemžēl krīzes pātaga nesaudzē nevienu.

Aizkraukles rajona tiesa paredzējusi piektdien, 11. februārī, skatīt uzņēmēja Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērnā gada septembrī apmierināja Lido pieteikumu par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Uzņēmumam Rīgā pieder astoņi restorāni, kā arī viens restorāns atrodas Rīgas rajonā – lidostā Rīga. Lido pieder arī divas ražošanas bāzes un trīs kulinārijas veikali. Pērn gada nogalē par maksātnespējīgiem tika pasludināti divi Lido meitasuzņēmumi – Tūrisma un atpūtas komplekss un Dizaina projekti.

Apmēram pirms gada tika pasludināta Elvi grupas maksātnespēja, savukārt pagājušā gada novembrī par maksātnespējīgu tika atzīta arī SIA Stendera sabiedrība un SIA Milda 8, kuras iepriekšējais nosaukums bija Emīla Gustava šokolāde.

Tajā pašā laikā uzņēmumi spējuši pierādīt, ka maksātnespējas process neaptur uzņēmumu attīstību. Elvi zīmola administrēšanu pārņēma SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība, un pērn Elvi tīklam pievienojās 19 jaunu veikalu. "Gada otrajā pusē esam aktīvi strādājuši, lai piesaistītu jaunus partnerus, un arī palīdzējuši esošajiem partneriem izveidot jaunus veikalus," atklāja Elvi sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne-Drande.

Arī Stedera ziepju fabrika turpina pilnveidoties un paplašināties. Pērn decembrī uzņēmums atklāja savu 21. veikalu Latvijā, pašā Vecrīgas sirdī – Šķūņu un Laipu ielas krustojumā.

Jaunie veiksminieki

Starp Latvijā populārākajiem un mīlētākajiem zīmoliem ir gan Laima, Staburadze, Rīgas melnais balzams, Aldaris, kas ir zināmi jau kopš padomju gadiem, gan arī Lāči, Kārums, Cido un citi, kas ir radušies jau neatkarības gados. Arī pēdējos gados Latvijā ir radīti zīmoli, kas strauji kļuva pazīstami, piemēram, Valmiermuižas alus un Madara Cosmetics.

Valmiermuižas alus, kas alu brūvē divus gadus, gūst ne tikai labus finanšu rezultātus, bet arī ir ieguvis pircēju mīlestību. 2010. gadā uzņēmuma apgrozījums pārsniedza 500 000 latu, kas ir divas reizes vairāk nekā 2009. gadā, arī alus patēriņš gada laikā dubultojies. 2009. gadā alus darītava realizēja 236 580 litrus nepasterizēta alus, bet pērn realizēti 473 512 litri alus, kas pēc apjoma ir apmēram 0,4% Latvijas alus tirgus. "Valmiermuižas alus zīmola attīstībā ik gadu ieguldām apmēram piecus procentus no apgrozījuma, nerēķinot, protams, manu darbu. Tās lielākoties ir investīcijas, kas nepieciešamas, piemēram, bāra letēm, teltīm, kartītēm un citām lietam, kas ir nodrošina ērtāku un patīkamāku alus baudīšanu," stāstīja Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis. Arī Valmiermuižas alus pārstāvniecības atvēršana Rīgā zināmā mērā var uzskatīt par zīmola attīstības stratēģiju, jo tas nav vienkārši alus veikals, bet gan specializēta tirgotava Rīgā, kur vienuviet pieejams viss nepieciešamais alus pasniegšanai un baudīšanai svinībās.

Savukārt Madara Cosmetics piederošais zīmols Madara ietver Latvijā ražotus sejas un ķermeņa kosmētikas produktus, kas gatavoti no dabiskām vielām un bioloģiski sertificētu Baltijas augu ekstraktiem. Uzņēmums ir pirmais šādas kosmētikas ražotājs Latvijā, un tā ir ražota 100% no dabiskām vielām. 2009. gadā uzņēmums strādāja ar 831,2 tūkstošu latu apgrozījumu un 65,5 tūkstošu latu peļņu.

Kopā vieglāk

Neraugoties uz latviešu vēlmi saimniekot vienatnē, prakse pierādījusi, ka bieži kopā var sasniegt vairāk. Viens no veiksmīgākajiem kopzīmoliem ir Rīgas šprotes, kas pieder tāda paša nosaukuma biedrībai. Rīgas šprotes ražo vairāk nekā 20 uzņēmumu Latvijā, tajā skaitā pat vairāk nekā simt kilometru attālumā no Rīgas.

Rīgas dome ir līdzīpašniece divos kopzīmolos – Live Riga un Rīgas marka. Live Riga, kuras dibinātāji ir Rīgas dome, airBaltic, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un Latvijas Tūrisma aģentu asociācija, tika radīts, lai ārvalstīs popularizētu Rīgu kā pievilcīgu tūrisma galamērķi. Savukārt Rīgas marku, ko izveidoja Rīgas dome un lielākie Latvijas uzņēmēji Latvijas preču piedāvājumam Krievijas galvaspilsētas Maskavas tirdzniecības tīklos, savā paspārnē paņēmusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ilze Šteinfelde / NRA.lv

Kopā pievienoti komentāri: 2
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Komentārs:
Ierakstiet bildē
redzamo tekstu: