Zilais okeāns ir tas, ko mums vajag. Tā sākšu šo ierakstu.

Zilā okeāna jeb blue ocean stratēģija paredz nevis sekošanu pieprasījumam un konkurēšanu ar esošo piedāvājumu, bet jauna piedāvājuma radīšanu un pieprasījuma veidošanu tam.

Zilā okeāna stratēģija nozīmē to, ka idejas ģenerētājs izdomā jaunu preci vai pakalpojumu, kuram varētu rasties pieprasījums, t.i., šis produkts ir nepieciešams, bet neviens vēl to nezina. Un tad atliek tikai radīt labu produktu un cilvēkiem izskaidrot, kas tas ir, kāpēc tas nepieciešams un kur to var dabūt. Rezultātā cilvēkiem jādomā - kā es līdz šim bez tā iztiku?!

magicFIB, iegrimstot zilajā okeānā, radīja fanu reisu - unikālu pakalpojumu visā pasaulē (vismaz nav dzirdēts nekas tāds). Šeit (30. jūnijs 19:06) var noklausīties sarunu, kurā lielākoties tiek runāts par fanu reisu.
Latvijā ir vairāki lieliski piemēri, kur radīts jauns produkts un pieprasījums tam, tāpat arī daudz tādu, kur radīts ļoti labs produkts, taču nav prasts tam izveidot pieprasījumu. Ne vienmēr tāpēc, ka šis produkts nebūtu vajadzīgs, bet nepareizas pasniegšanas rezultātā vai līdzekļu trūkuma dēļ.

Nopeldamies zilajā okeānā? ;)

Šoreiz pastāstīšu par to, ko uzsākusi aģentūra magicFIB - fanu reisi.

Droši vien pamanīts pārsteidzoši ātri piepildītais AC/DC fanu reiss, ar visu papildreisu. Tie būs vairāki fanu autobusi, kas šīs vasaras sākumā smagā rokenrola grupas cienītājus vedīs uz koncertu Varšavā. Turklāt nevis vienkārši vedīs - tas būs pilns serviss, lai fanu reisa dalībniekiem ne par ko nevajadzētu domāt, kā vien to, kā pēc koncerta atrast autobusu :)

Fanu reisus magicFIB aizsāka organizēt pagājušogad, kad uz popmūzikas karalienes Madonnas koncertu Tallinā pašmāju mūziķu DJ Ella un Aigara Runča pavadībā devās 2 autobusi ar koncerta apmeklētājiem.

Fanu reisa sūtība - dot iespēju apmeklēt pasaulē pieprasītāko un aktuālāko mūziķu koncertus-šovus, kas nenotiek un tuvākajā laikā nav gaidāmi Latvijā. Fanu reisa dalībnieki ceļā uzlādējas un atpakaļceļā neļauj emocijām norimt, baudot pašmāju mūziķu muzikāli izklaidējošu programmu ar konkursiem, atrakcijām un balvām.

Ceļā gandrīz neierobežotā daudzumā pieejami dzērieni un uzkodas.

Turklāt parasti magicFIB fanu reisa dalībniekiem cenšas sagādāt arī ekskluzīvus pārsteigumus un iespējas. Madonnas fanu reisa dalībnieki koncerta vietā tika, nestāvot grandiozajā rindā :) AC/DC fanu reisā Ufo, Sovvaļnīka un pagaidām neatklātā trešā vadītāja pavadībā vairāk kā desmit cilvēki dosies bez maksas (arī uz koncertu), savukārt The Black Eyed Peas koncerta apmeklējums, kas ir pagaidām tālākais no plānotajiem, pats par sevi ir unikāls, jo šīs grupas koncerti Eiropā ir gandrīz pilnībā izpārdoti jau pāris mēnešus pirms koncerta, un tieši fanu reisam rezervētas pēdējās stāvvietas arēnā.

Informācijai par fanu reisiem var sekot www.fanureiss.lv.

Būs vēl ;)

Periodos, kad nākas apzvanīt dažādus LV uzņēmumu vadītājus un mārketinga speciālistus, aizdomājos par to, kāpēc tad mums šobrīd 'nekas nenotiek' un 'viss ir tik švaki'.

Vidējais šāds speciālists, tā vien šķiet, vai nu nav mācījies etiķeti, biznesa komunikāciju, vai uzskata, ka tas domāts kādam citam, ne viņam.

Uzskaitīšu dažus piemērus, kas noteikti būtu jāievēro:
- ja tev darba dienā ir neatbildēts zvans, atzvani;
- ja tu jebkādā jautājumā apsoli atbildēt paša noliktā laikā, ievēro to;
- ja pie tevis vēršas ar piedāvājumu, neatšuj iedomīgi;
- necenties vienmēr radīt iespaidu, ka esi nokrauts ar darbu, atliekot pat elementāras atbildes sniegšanu uz dažām dienām, nedēļu vai pat dažām nedēļām;
- ja lieto e-pastu, tad lieto to. Lietošana nav to izskatīšana 1x mēnesī. Pretējā gadījumā - nelieto to vispār;
- ja par ko vienojies, tad pildi to un nepārdomā;
- neizrādi iedomīgumu, pārākumu, jo pēdējie gadi parāda - no miljonāra un lielas kompānijas direktora krēsla tu vari nonākt neliela īres dzīvokļa aplupušā dīvānā, skatoties vecu televizoru, kurš turklāt drīz beigs rādīt, jo dekoderim nebūs naudas.

Šie ir tikai daži galvenie acīs krītošie piemēri, kā atsevišķi (ne visi, bet daudzi!) pat augstos amatos esoši speciālisti - gan mazākos, gan lielākos uzņēmumos - bojā savu tēlu un grauj kopējo vidi.

Labprāt ar šādiem darbiniekiem un līdz ar to arī uzņēmumiem turpmāk nekontaktētos, taču Latvija pati par sevi un tās uzņēmējdarbības vide ir tik neliela, ka nav iespējams izvairīties no pastāvīgas komunikācijas ar daudziem.

Es saprotu, ka pirms dažiem gadiem šāda situācija, kad darbinieki absolūti nav ieinteresēti darāmajā, bija normāla, jo viņiem maksāja par to, ka viņi bija, bet, ja nu kādam kas nepatika, viņi varēja būt kur citur par tādu pašu vai pat lielāku samaksu.

Bet ieteiktu tagad apdomāt savu stāvokli, paskatīties apkārt, cik daudz tiešām profesionāļu lūko pēc jebkuras darba vietas. Viņi iespējams būs daudz labāki šajā vietā.

Pacenties. Ja nesanāk, mācies - no labākajiem piemēriem, grāmatām vai pasniedzējiem.

Atvainojos, nevienu necentos aizskart ar šādu ierakstu, taču gribu vērst uzmanību uz pavisam elementārām prasībām normālai biznesa vides funkcionēšanai.
Tajā pat laikā uzsveru, ka Latvijā ir ļoti daudz īstu profesionāļu, ar kuriem ir gandarījums strādāt. Paldies jums, ka esat un darāt.

Kā šobrīd ziņo vai visi mediji, reklāmas pirkšanas apjomi esot krituši ļoti ievērojami, lai gan ne tik daudz, kā prognozēts.

Tomēr - kas īsti, kur un kādēļ ir krities? Pēc novērojumiem - mediji ir samazinājuši reklāmas izvietošanas cenas, turklāt gandrīz visi reklāmdevēji tik un tā vēl kaulējas.

Līdz ar to iespējams, ka vietām reklāmu ir pat vairāk, bet tās kļuvušas lētākas. Joprojām, salīdzinot reklāmas cenas dažādos medijos, novērojama iespaidīga atšķirība cenās. Piem., interneta reklāma - maksājot par parādīšanas reizi (PPV), medijiem ar ne tik lielu unikālo lietotāju atšķirību reklāmas cenu atšķirības uz līdzvērtīgiem laukumiem ir pat līdz 20 reizēm.

Līdz ar to, protams, tie, kas prot rēķināt, reklāmu izvieto izdevīgākajos, ja vien tie nav pārbāzti ar reklāmām. Dārgākie paliek tukšā.

Nav īsti skaidrs, ko un kādā veidā aptaujāja un skaitīja datu publiskotāji. Man kā portāla vadītājam vai magicFIB kā cita starpā mediju pircējam neviens nav jautājis par pirktajiem/pārdotajiem reklāmas apjomiem, vai, ja arī ir un to šobrīd neatceros, neesmu sniedzis šo informāciju. Pieņemu, ka neesmu tāds vienīgais. Līdz ar to - no kurienes dati par visiem? Un kur vēl visi mazo resursu īpašnieki, kas piedalās dažādās partneru programmās... Tos visus pat apzināt nav iespējams, kur vēl aptaujāt un uzskaitīt to rādītājus.

Aprēķināt vidējo īsti nav prātīgi, jo medija ienākumus neveido auditorija, tās lielums vai turīgums (izņēmums - maksas servisi medijos), bet pārsvarā tieši pārdotā reklāma, un pārdošanas rādītāji katrā medijā atkarīgi gan no medija un piedāvāto risinājumu kvalitātes un unikalitātes, gan konsultanta darba.

Vienu varu teikt - zinu medijus, kam ieņēmumi ir auguši, ne krituši. Tas ir attīstīšanās un inovāciju rezultāts. Ceru, tas kādu iedvesmos uz jauniem darbiem un projektiem.

Pērnā gada nogalē parādījušies un veiksmīgi darbību uzsākuši pirmie maksas izdevumi internetā latviešu valodā.

Novembrī sevi pieteica latviešu veidotais ikmēneša izdevums - komikss, kas lasāms tikai interneta vietnē www.Pratigie.lv, maksājot 35 santīmus. 1.iepazīšanās numurs pieejams bez maksas. Vietni līdz šim apmeklējuši vairāki tūkstoši interesentu.

Tāpat gada beigās darbību uzsāka online izdevniecības "Santa" izdevumu lasītava, kas, pēc Janvāra numuros publicētās informācijas, guvusi plašu interesi no ārpus Latvijas dzīvojošiem tautiešiem.

Savukārt laikraksta Diena portāls Diena.lv decembrī portāla apmeklētājus aicināja piedalīties aptaujā, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem bija noskaidrot, vai būs lasītāji avīzes maksas elektroniskai versijai.

Šie noteikti nav vienīgie maksas izdevumi internetā latviešu valodā, taču tieši šos pēdējā laikā pamanīju. Šādas aktivitātes un jaunu izdevumu rašanās nozīmē to, ka arvien vairāk aprodam ar e-vidi, šoreiz - atsakoties no drukātajiem izdevumiem un pat esot gataviem maksāt par online lasāmvielu. Šādas izvēles iemesli dažādi - nav iespēja aiziet uz kiosku, tā ir lētāk un ātrāk, netiek aizņemta vieta ar 'makulatūru' u.c. Nu tikai jāgaida, vai šādi projekti būs pietiekami pelnoši. Šāda veida izdevumi paver iespēju ar izdevējdarbību nodarboties tiem, kam citkārt šādas iespējas nav, galvenokārt - ņemot vērā ar darbu iespiešanu un izplatīšanu saistītās izmaksas.