Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Grāmatas, kas saindē patiesību

Pretvalstiska literatūra

Varētu jau citēt dažus izcēlumus no «grāmatām», kuras tirgo Rīgā, krieviskajā grāmatnīcā Polaris, taču tā būtu nevajadzīga reklāma. Latvijas Televīzija nesen iegriezās šajā tirgotavā un secināja, ka apmēram 20 grāmatas, kas iekļautas Ukrainas «melnajā sarakstā», ir nopērkamas veikalā Polaris.

Tā ir «literatūra» par separātistiem, par to, cik «nacistiska» ir Ukrainas valsts, cik pareiza ir bijusi Krimas aneksija un okupācija, par to, kāds maitasgabals ir bijis ukraiņu nacionālās pretošanās kustības varonis Stepans Bandera, par to, kā Latvijā «apspiež» krievvalodīgos un tā tālāk. Tāds smakojošu atkritumu grozs, kas tiek pasniegts atklāti, pat ar zināmu lepnuma piedevu, jo, raugi, viens no veikala īpašniekiem, kāds Vasja Bistrovs, izteicās: «Kāpēc mums jānodod savi principi? Mums taču ir tiesības uz saviem principiem!»

Protams, ka ir. Pat mēslu vabolēm ir savi principi, nerunājot nemaz par pretvalstisku «grāmatu» tirgotavām, jo principi – tā ir svēta lieta, ne mazāk svēta kā patiesa vēlme skalot smadzenes vajadzīgajā virzienā. LTV raidījumā krievu politologs Dmitrijs Oreškins atzina, ka Krievijā pseidovēstures grāmatas ir lielā cieņā, bet Latvijā atrodamās, kā noprotams, izceļas ar īpaši melnu tumsonību. «Krievijā darbojas interneta troļļi, kuru mērķis ir piemēslot informācijas telpu. Te mēs saskaramies ar papīrtroļļiem, tā ir apzināta dezorientēšanas kampaņa,» viņš piebilda. Jāatzīst, ka arī Latvijā darbojas interneta troļļi, kas perfekti spēlē uz nenobriedušiem, nestabiliem prātiem, taču, ņemot vērā to, ka internets ne katram ir pieejams, liela loma ir televīzijai un «grāmatām», kuras brīvi un laimīgi tirgo dažādi melu izplatītāji.

Kamēr mūsu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) joprojām nav spējusi izskaust naidīgu Krievijas kanālu pārraidi Latvijā, varbūt kāda cita iestāde ar «grāmatām» kaut kā varētu tikt galā? Uz plauktiem dižojas «grāmatas» par «Novorossiju», Sarkanās zvaigznes virs Maidana, iekš Polaris ir nopērkami tādi «šedevri» kā nacionālboļševika Eduarda Ļimonova Kijev kaput, pat bēdīgi slavenā Džuljeto Kjezas garadarbs Pasaule uz kara sliekšņa. Eiropieša pārdomas. Itāļu «antifašists» un prokremliskais aģitators Kjeza savulaik bija iekļauts PCTVL vēlēšanu sarakstā Eiroparlamenta vēlēšanās kopā ar Tatjanu Ždanoku, kas ir pazīstama ar saviem antilatviskajiem uzskatiem. Kjezu 2014. gadā aizturēja Igaunijā (viņam iebraukšana šajā valstī ir aizliegta), kad viņš grasījās piedalīties kārtējā pretvalstiskajā pasākumā, ko rīkoja kāds mediju klubs, kuru Igaunijas policija redzēja saistībā ar Krievijas izlūkdienestu. Kjeza savulaik aktīvi attaisnoja Krievijas iebrukumu Gruzijā, savukārt pērn dziedāja slavas dziesmas Krimas okupācijai un Krievijas agresijai Ukrainas austrumos. Tādi, lūk, autoriņi goda vietās veikalā Polaris.

Veikala īpašniece un direktore Jeļena Bistrova nesen apgalvoja, ka veikalos Polaris neesot cenzūras attiecībā uz Ukrainas notikumiem. Kā tad, «Ukrainas cenzūras» nav, toties ir pārliecība. Tāda, kādu pauž jau minētie Ļimonovs un Kjeza. Ir vērojama selektīva cenzūra attiecībā uz literatūru, kas ir «antireliģioza un antikrieviska»: veikalā vairs nevar nopirkt Dena Brauna Da Vinči kodu (tā, pēc Bistrova domām, «izkropļo Evaņģēlija vēsti») vai Aleksandra Ņikonova grāmatu Aiz impērijas fasādes (nez ko tā «izkropļo»?…). Aizliegts ir arī Latvijas krievu rakstnieks Vladlens Dozorcevs, jo savulaik ir bijis Latvijas Tautas frontes valdes loceklis – tātad «iemaisījies latviešu lietās», tātad «nepareizs».

Kas aizliegts – aizliegts. Kā mēdz teikt krievi: «Na ņet i suda ņet.» Aptuvens teiciena skaidrojums: nav ko tiesāt, ja nav tiesājamā objekta. Toties ir pilnīgi skaidra bilde par tēmu – Krievijas propagandas grāmatas, kas saindē patiesību, radot gluži taustāmu, pretvalstisku fonu. Situācija, taisnību sakot, ir absurda: informatīvā un ideoloģiskā kara apstākļos Rīgā, Latvijas Republikas galvaspilsētā, ir brīvi pieejama antilatviska, pretvalstiska literatūra. Varbūt tagad liekulīgi parunāsim par cenzūru? Bet varbūt tomēr pajautāsim Drošības policijai, ko tā domā par šādām «cīņas formām», kuras piekopj viens no lielākajiem krieviskās literatūras izplatītājiem – veikals Polaris?

Autors: Elita Veidemane/ NRA.lv
Foto: Griszka Niewiadomski
http://www.freeimages.com/photographer/datarec-38654

Komentāri