Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Mediju naudu Sorosa domubiedriem

Mediju sabiedrībā rodas neapmierinātība ar KM naudas dalīšanas principu

Latvijas medijos sabiedriski nozīmīgu saturu veidos un nacionālo kultūrtelpu par valsts naudu stiprinās personas, kas bijušas vai joprojām ir saistītas ar miljardiera Džordža Sorosa ietekmi. Teju pusmiljons eiro publiskā finansējuma sadalīts galvenokārt savējo lokā.

Nepieciešamību atbalstīt avīzes, žurnālus, raidījumus noteic Latvijas mediju vides izmaiņas – internets maina auditorijas paradumus. Otrs aspekts ir informatīvās telpas drošības apsvērumi. Lai cīnītos ar pārrobežu propagandu, nepieciešams kvalitatīvs saturs, raksta NRA.lv.

Februāra beigās Kultūrkapitāla fonds pirmo reizi izsludināja konkursu mērķprogrammā Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā ar 490 000 eiro pieejamo finansējumu. Latvijas mediju auditorijas ir salīdzinoši mazas, un šis nav tas pelnošākais bizness. Tāpēc konkurence bija liela – vairāk nekā 50 pieteikumu. Taču pārsteidzošā kārtā konkursa komisija tā vietā, lai balstītu iespējami plašu mediju loku, apstiprināja vien 16 projektus, turklāt vairākus no tiem iesnieguši vieni un tie paši pretendenti. Uzņēmumam Cits medijs, kas izdod proamerikānisko žurnālu IR – divi projekti. Kopā 45 000 eiro. Red Dot Media – arī divi – 70 000 eiro. Nezin kādēļ no šīs programmas, kas pēc būtības paredzēta privāto mediju stiprināšanai, 30 000 eiro piešķirti Latvijas Televīzijai, kas jau tāpat tiek bagātīgi finansēta no valsts budžeta. Turklāt viens no konkursa komisijas locekļiem Andis Mizišs pats ir producents Latvijas Televīzijas raidījumam 4. studija. Tātad nonācis interešu konfliktā.

Lielāko neapmierinātību atteikumus saņēmušo vidū izraisījis trīskāršs atbalsts portālam Delfi – 116 000 eiro. Tie ir 23,67% no kopējā piešķirtā finansējuma, apstākļos, kad uzņēmums pērn strādājis ar vairāk nekā 79 tūkstošus lielu peļņu. Šis fakts minēts arī vēstules projektā Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un kultūras ministrei Dacei Melbārdei. Vairāki konkursa dalībnieki prasīs anulēt rezultātus un jaunajam konkursam mainīt komisijas sastāvu, jo tajā nav neviena mediju praktiķa. Daži Kultūrkapitāla fonda eksperti, divi Sorosa finansētajā organizācijā Providus strādājuši sabiedrisko attiecību speciālisti un Roberts Putnis no Kultūras ministrijas.

Vēstules projektā teikts: «Uzskatām, ka konkursa komisija ir rīkojusies pretēji mediju politikas pamatnostādnēm par mediju daudzveidību un veiksmīgas mediju uzņēmējdarbības iespēju nodrošināšanai mediju telpā, kā arī neētiski pret pārējiem pretendentiem, kuriem valsts atbalsts kvalitatīva un daudzpusīga satura radīšanā ir vitāli svarīgs pamatdarbības nodrošināšanai, nevis peļņas palielināšanai.» Vēstules atbalstītāji ir izdevniecība Rīgas Viļņi, Dienas mediji, Rīgas Apriņķa Avīze, Ventas Balss, TV Latvija, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K, Neatkarīgās izdevējs Mediju nam, un vēl vairāki citi konkursa dalībnieki.

Šodien situāciju pārrunā Latvijas preses izdevēju asociācijas valdē, un skaidrojums tiks lūgts arī kultūras ministrei Dacei Melbārdei.

Ministrija gan pagaidām konkursā brāķi nesaskata. Preses dienestā skaidro, ka pieprasījums esot vairāk nekā piecas reizes lielāks par pieejamo finansējumu: «Izprotam, ka tie pretendenti, kuru pieteiktie projekti nav saņēmuši atbalstu, var paust pretenzijas.» Taču te jāpiebilst, ka arī vairāki atbalsta saņēmēji ir nemierā ar konkursa nosacījumiem un tā gaitu, piemēram, Diena.

Šī nav pirmā reize, kad plašā mediju sabiedrībā rodas neapmierinātība ar Kultūras ministrijas naudas dalīšanu pēc savējo principa. Pagājušajā gadā specifiski Latgales mediju atbalstam atvēlēto naudu saņēma Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica. Organizācija no Rīgas. Saņems arī šogad.

Imants Vīksne

Komentāri