Mobilās reklāmas nozare vienmēr ir bijis avots, caur kuru reklāmdevēji cilvēkiem nodrošina informāciju. Tāpat vienmēr ir pastāvējuši tik pat daudzi jautājumi, uz kuriem reklāmdevēji centušies rast atbildes, piemēram, cik gan cilvēki caur mobilajām vietnēm vai aplikācijām reklāmu sasniegs, kā arī cik zīmols ir drošs un cik likumīgā vietnē reklāma parādās – tādā, kuru apmeklē vidusmēra sieviete un vīrietis, vai arī lapās, kas satur pornogrāfiju, vardarbību vai citu netīkamu saturu.
Bez jau nebeidzamajiem jautājumiem, reklāmdevējiem ir parādījusies jauna problēma – reklāmu bloķēšanas programmas. Rodas pavisam pamatota neizpratne, vai vispār kāds cilvēks reklāmu patiešām redzēs.
Lai gan satraukums par reklāmu bloķētāju popularitāti nav nekas jauns, pēdējā laikā šo programmatūru ietekme pieaug. Aizvien vairāk mobilo sakaru operatoru sāk apsvērt savos datu centros izvietot reklāmas bloķēšanas aplikācijas un sistēmu, lai efektīvi tiktu bloķētas jebkādas reklāmas, kamēr lietotājs lieto mobilo datu savienojumu. (Tiesa gan, lietojot Wi-Fi pieslēgumu, reklāmas atkal parādītos).
Līdz šim lielākais paziņojums bija no ASV tehnoloģiju kompānijas “Apple”, kura paziņoja, ka pievienos reklāmas bloķēšanas iespēju savā jaunākajā programmatūras “iOS 9” versijā, mobilajā interneta pārlūkā “Safari”. Vienīgās mazliet labās ziņas izdevējiem ir fakts, ka apdraudētas tika vienīgi reklāmas interneta pārlūkos – “Apple” nekad nebloķētu reklāmas aplikācijās, no reklāmdevējiem par to saņemot tik lielu peļņu.
Nav noslēpums, ka pašlaik reklāmas nozarei tas ir lielākais drauds, un viss, ko reklāmdevēji var darīt, ir noskatīties, kā šī porgrammatūra tālāk ietekmēs visu nozari. Sāk izskatīties, ka gadījumā, ja reklāmas bloķētāji kļūs par normu, izdevēji un aplikāciju izstrādātāji būs spiesti klientiem izskaidrot, kāda ir reklāmas vērtība un ko īsti šī savstarpējā mijiedarbība nozīmē – ja cilvēks nebūs gatavs apskatīt reklāmas, viņam būs jāmaksā par lielāko daļu no tā, ko viņš saņems bez maksas. Un ir paredzams, ka tādā gadījumā patērētāji diezgan ātri no reklāmas bloķētājiem atteiksies.
Skaidrs ir viens – cilvēki par aizvien straujāku popularitāti gūstošajiem reklāmas bloķētājiem un dzīves bez uznirstošajiem logiem un citām reklāmām būs sajūsmā līdz brīdim, kad sapratīs, cik patiesībā ikviena vietne ir atkarīga no reklāmdevējiem.
Kā minēts, zaudējumus necietīs vien reklāmdevēji, bet arī interneta mediji. Ja tie strādā pie savas attīstības stratēģijas, gūstot naudu tieši no reklāmas ieņēmumiem, ir īstais laiks sākt satraukties par savu peļņu. Un ko nu darīt? Protams, nozarei vajadzētu būt godīgai pret saviem klientiem, paskaidrojot, ka tas ir bizness. Un vai medijiem vajadzētu bloķēt cilvēkus no pašiem reklāmas bloķētājiem? Neizprotami.
Ir paredzams, ka reklāmdevēji un reklāmas bloķētāju programmatūras joprojām aktīvi turpinās savu cīņu par ietekmi un cilvēku atbalstu. Žēl gan, ka cīņas iznākums ir diezgan paredzams… Vai arī tomēr nē?
Foto: Dennis Skley/ https://www.flickr.com/photos/dskley//https://creativecommons.org/licenses/by-nd/2.0/