Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Precedenta mākoņi briest pār NEPLP galvu

Vai NEPLP padomei draud atlaišana?

Vārdā nosaucamas aprises šie procesi vēl nav ieguvuši, taču pār Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu galvām nenoliedzami virmo pagātnes ēnas, kas, atgādinot Aināra Dimanta precedentu, var materializēties Saeimas lēmumā vismaz par padomes vadītājas atbrīvošanu no amata. Ja ne visas padomes.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izraudzītie Latvijas Televīzijas valdes locekļi Einārs Giels un Eva Juhņēviča, neizturot nozares profesionāļu spiedienu, vēl pirms darba attiecību oficiālas uzsākšanas atteikušies no tiem izraudzītajiem amatiem. Taču politiķu vidū tas nav mazinājis nozares pārstāvju uzjundīto neizpratni par NEPLP motivāciju, LTV valdes priekšsēdētāja amatam izraugoties E. Gielu, kura kandidatūras atbilstību likumā noteiktajiem kritērijiem apšaubījuši gan mediju profesionāļi, gan politiķi, vēsta NRA.lv.

Pēc valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sēdes Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts paziņoja, ka esošā situācija nevienai partijai nav pieņemama un koalīcija meklēs tai risinājumu.

«Situācija, kas izveidojusies ap mediju uzrauga NEPLP rīkoto LTV valdes konkursu, ir nepieņemama. NEPLP ir neatkarīga, bet tā nav likums un nav neatkarīga no likuma. Tas, ka izvēlētie jaunie valdes locekļi abi ir atsaukuši savas kandidatūras, neko nemaina – notikumi, kas aizsākās ar LTV bijušā vadītāja Ivara Beltes atlaišanu pērnā gada pēdējā darbdienā, ir radījuši uzticības krīzi,» pauž politiķis, kurš noliedz pret NEPLP vērstu politisko spiedienu, jo politiķi bijuši nogaidoši un drīzāk reaģējuši uz sabiedrības pausto. Jāatgādina, ka Jaunā Vienotība, Attīstībai/Par! un Jaunā konservatīvā partija paudušas neizpratni par padomes vadīto konkursu un norādījušas uz iespējamiem likuma pārkāpumiem tajā.

Lai noskaidrotu, vai tā patiešām ir, koalīcija nolēmusi vērsties pēc padoma Saeimas Juridiskajā birojā. Tam lūgs atzinumu par to, kāda būtu Saeimas deputātu tiesiski pamatota rīcība, vērtējot NEPLP darbības likumību.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere Neatkarīgo informēja, ka koalīcijas lūgumu viņa vēl nav saņēmusi, tādēļ nezina, kāds tajā ir jautājums. Taču viņa atceras 2015. gada Saeimas lēmumu, ar kuru no NEPLP vadītāja amata tika atbrīvots Ainārs Dimants, kuram politiķi, atsaucoties uz Valsts kontroles revīzijas sniegto informāciju, pārmeta nelikumīgu rīcību ar valsts naudu.

Par A. Dimanta atbrīvošanu nobalsoja Saeimas vairākums, kurš atsaucās uz likumā noteikto prasību, ka NEPLP locekļiem jābūt ar labu reputāciju, kuru A. Dimants kā padomes vadītājs zaudējis. Šim lēmumam bija arī pretinieki, kas atgādināja par likumā nostiprināto NEPLP pilntiesīgo autonomiju un to, ka Valsts kontrole līdzīgus pārkāpumus atklājusi arī Izglītības un zinātnes likumā, taču pret ministrijas vadību līdzīgi lēmumi netiek virzīti.

Taču, A. Dimantam vēršoties tiesā, tās otrā un trešā instance apliecināja, ka, rīkojoties nelikumīgi, A. Dimants grāvis savu reputāciju, kas ir viens no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā minētajiem priekšnoteikumiem, lai persona varētu kļūt par padomes locekli. Līdz ar to Saeimai bija tiesības šādu padomes locekli atbrīvot, turklāt bez nesamērīgas NEPLP autonomijas ierobežošanas.

«Likumā arī noteikts, ka par NEPLP locekli var būt tikai Latvijas pilsonis. Viņam iegūstot citu pilsonību, Saeimai būtu tiesības šo locekli atbrīvot,» skaidrojot padomes neatkarības un tās locekļu atbilstību kritērijiem kopsakarības, uz kurām norāda tiesas spriedums, stāsta D. Meistere.

Dimanta precedents mudina prognozēt, ka, NEPLP rīkotajā konkursā konstatējot neatbilstību likumam, koalīcijas partijas var rosināt ja ne visas padomes atlaišanu, tad vismaz tās vadītājas Daces Ķezberes padzīšanu no padomes. Likums nosaka, ka NEPLP darbu organizē, kā arī par tās uzdevumu izpildi atbild padomes priekšsēdētājs. D. Ķezberes izredzes saglabāt darbu NEPLP šajā kontekstā grauj arī plašu rezonansi guvusī viņas atzīšanās par to, kāpēc viņa LTV valdes priekšsēdētāja amatam nav atbalstījusi daudzu par lielisku kandidatūru šim amatam atzīto E. Juhņēviču.

«Viņa [E. Juhņēviča] ir sieviete, un tad viņa būtu augšā un divi vīrieši apakšā,» atsaucoties uz to, ka E. Juhņēvičai valdes priekšsēdētājas amatā būtu jāvada vīriešu kolektīvs, teikusi D. Ķezbere. Šīs atklāsmes kritizēja politiķi, bet Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, dzimumu līdztiesības jautājumu eksperte Marita Zitmane norādījusi, ka Darba likumā skaidri noteikts – Latvijā dzimums nedrīkst būt par iemeslu, kāpēc nav atbalstīta kādas personas kandidatūra amatam. Eksperte uzsver: ja dzimums ir bijis iemesls, kāpēc E. Juhņēvičas kandidatūra LTV vadītāja amatam nav atbalstīta, tad tā ir skaidra diskriminācija, ko jāsauc nevis par nekorektu, bet gan par prettiesisku rīcību.

Jānis Lasmanis

Foto: F64

Komentāri