Lai arī dzīvojam demokrātiskā un nosacīti brīva tipa sabiedrībā, kur ikvienam ir tiesības brīvi paust savu viedokli un saņemt patiesu, nesagrozītu un objektīvu informāciju – nav noslēpums, ka šajā ziņā ne viss tā arī ir.
Ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā ir organizācijas, grupējumi un indivīdi, kas cenšas kultivēt savu viedokli, uzspiest to citiem, izmantojot masu medijus vai citus informācijas kanālus. Tas tiek darīts gan atklāti un neslēpjoties, gan izmantojot dažāda veida aizsegus un manipulācijas. Daļa sabiedrības to apzinās un pieņem, citi cenšas izlikties to neredzam, citi varbūt nemaz arī neredz un neapzinās, citi pieņem, ka tas viņus neskar un neiedziļinās šajos jautājumos. Taču ir arī tāda sabiedrības daļa, kas aktīvi seko līdzi šādu un līdzīgu notikumu attīstībai, analizē to, izdarot secinājumus un vērtīgus novērojumus paturot par pamatu savām darbībām.
Iespējams, esat dzirdējuši par bēdīgi slaveno, ASV dzīvojošo, ungāru izcelsmes miljardieri Džordžu Sorosu. Soross un viņa idejas par atvērtu un modernu sabiedrību ir pazīstamas visā pasaulē. Taču, kas aiz tā slēpjas? Vai visi no mums spēj izsekot šo saukļu patiesajai būtībai un izprast, ka patiesie Sorosa mērķi, iespējams, ir daudz biedējošāki – panākt, ka cilvēks pārstāj izjust saikni ar mājām, dzimteni, kultūru. Sabiedrība mākslīgi tiek veidota vienota, tajā iekļaujot arī faktu par bēgļu ievešanu Eiropā un citās zemēs. Zem it kā skaistiem žestiem un laipnas rīcības, Sorosa patiesais mērķis varbūt pat ir notrulināt sabiedrības spriestspēju un eksistenciālos uzskatus, lai pataisītu iedzīvotāju masu par darbaspēku bez cilvēciskām vērtībām un vajadzībām.
Sorosa līdzeklis ceļā uz saviem ideāliem ir līdz absurdam elementārs – nauda. Būdams miljardieris un izcils biznesa un ekonomikas mahinators, Soross savu kapitālu nežēlo. Ziedojot, sponsorējot, aizdodot, nosedzot, iedodot un nopērkot Džordžs Soross viegli atrod domubiedrus, kuri par mazāku vai lielāku naudas summu ir gatavi pakalpot, neiedziļinoties lietas būtībā. Lielākā daļa šādu cilvēku ir saucami par neobjektīviem, nauda tos padara tikpat kā aklus un tie pārdod savus uzskatus. Lai teiktu maigāk – viņi tiek turēti tādā kā īsā pavadā. Bet tā ir katra paša izvēle un sirdsapziņas jautājums.
Arī Latvijā plaši tiek pārstāvētas Sorosa idejas un izveidojies plašs atbalstītāju pulciņš. Nu Sorosa piekritējus Latvijā varam atrast ar nosaukumu Fonds DOTS, kas aizstājis bijušo nosaukumu Sorosa Fonds – Latvija. Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Loģiski spriežot, gribot negribot nākas secināt, ka, ideju nodošanai plašākai sabiedrībai, ir nepieciešams nodrošināt arī sadarbību ar masu medijiem. Ir nācies lasīt un dzirdēt, ka daļa mediju ir ietekmēti, lai propagandētu Sorosa idejas. Vai tas tā tiešām ir un kā sabiedriskajiem medijiem tas izdodas?
Būdami ieinteresēti šajā jautājumā, vēlējāmies uzzināt ekspertu viedokli. Uzrunājām trīs savas nozares ekspertus – Jāni Riņķi – sabiedrisko attiecību ekspertu, “PR Holding” vadītāju; Krišjāni Papiņu – brendinga ekspertu un portāla “Parbrendu.lv” vadītāju un Albertu Jodi – mārketinga un inovāciju ekspertu, Alberta Uzņēmumu grupas vadītāju. Visiem kungiem tika uzdots viens jautājums – kā vērtējat Sorosa “stipendiātu” un atvērtās sabiedrības ideju nesēju darbību Latvijā. Vai komunikācijas jomā tie attīstās līdzi laikam vai arī ir zaudējuši savas ietekmes pozīcijas.
Sabiedrisko attiecību eksperts Jānis Riņķis meistarīgi parāda savas analītiķa spējas un komentārs liek saprast, ka Sorosa idejas Latvijā tiek aktīvi kultivētas un šādas darbības ir manāmas un vērtējamas kā ļoti aktīvas. “Es domāju ka visas šīs Sorosa un viņa draugu organizācijas, kas te Latvijā un citās pasaules valstīs darbojas, pavisam noteikti nav atpalikušas no modernajām propagandas tehnoloģijām un metodēm. Šie cilvēki caur dažādām programmām, treniņiem un kursiem tiek speciāli un regulāri apmācīti. Turklāt tas tiek darīts ļoti augstā līmenī. Cita lieta, ka tas resurss pašlaik Latvijā netiek izmantots pilnā mērā un tāpēc var teikt, ka viņi ir pieklusuši. Bet tas ir tikai līdz brīdim, kamēr nav parādījusies kaut kāda taktiska vajadzība šo resursu izmantot. Turklāt tādus stratēģiskos mērķus, kā, piemēram, pārņemt un kontrolēt valsts sabiedriskos medijus vai kādas noteiktas valsts institūcijas un to darbu jau neviens nav atcēlis. Nav izslēgts, ka daļa viņiem nosprausto mērķu Latvijā jau ir sasniegti, bet varbūt gluži otrādi – tiek gatavots kaut kas jauns”, tā par Sorosa aktīvistu darbību izsakās Riņķis. Ir saprotams, ka tā saukto sorosistu aktivitāte Latvijā ir pamanāma un, šķiet, tā negrasās stāties, to apstiprina arī Riņķis, kurš intervijas noslēgumā piebilst – “Politika ir tāds process, kas nepārtraukti prasa turēt roku uz pulsa. Tāpēc nedomāju, ka šis globālais “moderno jakobīņu klubs” jelkad pārtrauks savu darbību mūsu valstī”.
Mazliet atšķirīgs viedoklis ir brendinga ekspertam Krišjānim Papiņam, kurš par Sorosa “stipendiātiem”, to idejām un darbību izsakās mazliet kritiski: “Manuprāt, viņiem [Sorosa piekritējiem Latvijā] komunikācija nekad nav bijusi attīstīta, nekad nav bijusi stratēģiska un koncentrēta, un tāpēc viņi allaž palikuši nesaprasti un nenovērtēti. Cik mācību grāmatu savulaik netika izdotas ar SFL (Sorosa Fonds – Latvija) atbalstu?!” Papiņš pat norāda, ka, viņaprāt, Sorosa fondam Latvijā nekad nav bijis skaidras komunikāciju stratēģijas, nekad tas nav skaidri pozicionējies, tieši un konkrēti pateicis, ar ko tas nodarbojas, kādi ir tā mērķi – tā, lai to saprastu arī “tante Bauskā”. Īsi un vienkārši. Līdz ar to, katram SFL darbības jēga ir jāizdomā un jāiztēlojas pašam.
Savukārt, mārketinga eksperts Alberts Jodis neslēpj, ka Sorosa un viņu atbalstītāju rīcība un darbības principi zināmā mērā ir vērtējami kā iedvesmas avots. “Es tiešām cienu un augsti vērtēju šo cilvēku darbību. Šeit nav runa par konkrētām idejām un to ētisko ietvaru. Vairāk fokusējos uz veidu, kā šīs idejas tiek pasniegtas un nodotas sabiedrībai. Tā ir kā sabiedrisko attiecību, mārketinga un žurnālistikas paraugstunda vienlaicīgi.” Tajā pat laikā Jodis arī secina, ka šobrīd ir iestājies neliels klusums Sorosistu darbībā, izsakot minējumu, ka šāds klusums, iespējams, brīdina par tuvojošos vētru. “Klusums no viņu puses liek uzdot jautājumus. Man pat patiktu, ja viņu darbība būtu aktīvāka. Šis ir fonds, kura darbību var ar prieku vērot un analizēt, secināt, kuri paņēmieni ir veiksmīgi un kurus vērts aizņemties, tāpat arī pretēji – novērot kļūdainos gājienus un analīzes ceļā nonākt pie secinājuma – kā rīkoties efektīvāk,” tā Alberts Jodis. Viņš pat izsaka aicinājumu Sorosa fondam Latvijā kļūt aktīvākam.
“Man pat liekas, ka šis fonds ir unikāls, nezinu, kas tam var stāties pretim. Saprotiet, rodas sajūta, ka Soross ap sevi sapulcējis “visas smadzenes”, šķiet vairs nav iespējams izveidot kādu līdzīgu organizāciju, kas spētu stāties šai pretim – vairs nav tik daudz apdāvinātu cilvēku, kuru spriestspējas un intelektu apvienojot, iegūtu pietiekamu intelektuālo kapacitāti, lai darbotos pret šo organizāciju,” nesaudzīgs ir Jodis, vien piebilstot, “Pat, ja mēs gribētu stāties pretim šim daudzgalvainajam pūķim – kurš uzņemtos iniciatīvu? Kuram Latvijā ir idejas un drosme tās skaļi paust? Nezinu tādu cilvēku. Labi, varbūt Lembergs. Viņš ir augsti vērtējams ideju ģenerators, viņš arī nebaidās iebilst pret Sorosa izvērstajām aktivitātēm. Taču ar to ir par maz. Nepietiek pateikt – Soross ir slikts!”