Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Kultūras ministrija aicina diskutēt par sabiedrisko mediju pārvaldības modeļiem

Kādam nolūkam tiks veidota jaunā Sabiedrisko mediju padome?

Šodien, 14.jūnijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Kultūras ministrija (KM) prezentēja sabiedrisko mediju tiesiskā regulējuma uzlabojuma modeļus. Lai uzsāktu plašāku diskusiju, KM ir apkopojusi labāko starptautisko praksi un piedāvā priekšlikumus jauna regulējuma izstrādei par sabiedrisko mediju pārvaldību.

Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis komentē: „Kultūras ministrijas izstrādātie priekšlikumi sasaucas ar atziņām no Mediju politikas pamatnostādņu izstrādes procesa, kas skaudri iezīmēja reformu nepieciešamību sabiedrisko mediju pārvaldībā. Saeimai ir iesniegts vairāk nekā gadu ilguša izvērtēšanas un labākās ārvalstu prakses apkopojuma auglis. Kultūras ministrija cer, ka šis rosinās tālākas diskusijas profesionālajā, sabiedriskajā un politiskajā vidē, lai jau rudenī varētu notikt darbs pie jauna normatīvā regulējuma izstrādes.”

Piedāvājums ir izveidot jaunu pārvaldības institūciju, kā arī nostiprināt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību un pašpārvaldi. Būtisks uzlabojums ir sagaidāms no sabiedriskā pasūtījuma un tā izstrādes procesa pārdefinēšanas.

Attiecībā uz sabiedrisko mediju institucionālo pārvaldību KM piedāvā izdalīt sabiedrisko mediju pārvaldības funkciju ārpus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP). Tas nozīmētu jaunas Sabiedrisko mediju padomes izveidi.

Balstoties uz starptautiskās pieredzes izvērtējumu, KM iesaka paplašināt esošo NEPLP modeli, kad padomes sastāvs tiek noteikts ar Saeimas lēmumu. Šādā modeļa īstenošanas gadījumā būtu nepieciešams jaunajā padomē garantēt pārstāvību Saeimas opozīcijas un organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā arī nodrošināt padomes politisko neitralitāti un tās locekļu neatkarību.

KM priekšlikumi būtiski nostiprinātu sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību. Līdzās vispārējam redakcionālās neatkarības regulējumam sabiedriskajos medijos tiktu izveidotas satura veidošanā iesaistītā personāla Redakcionālās padomes ar ievērojamām pilnvarām attiecībā uz satura veidošanu un noteikšanu.

Tikpat nozīmīgus uzlabojumus ar ievērojamu pozitīvo ietekmi uz sabiedrisko mediju žurnālistu redakcionālo neatkarību KM piedāvā arī atbildīguma veicināšanas jomā. Līdzās no jauna noteiktiem atbildīguma un caurskatāmības pienākumiem visā sabiedrisko mediju darbā KM piedāvā izveidot abiem sabiedriskajiem medijiem vienotu Sabiedrisko mediju ombudu. Tas izskatītu individuālas sūdzības par sabiedrisko mediju saturu, skaidrotu mediju darbības ētiskos un profesionālos standartus sabiedrībā un sniegtu ieteikumus sabiedrisko mediju satura kvalitātes kāpināšanai.

KM arī iesaka pārdefinēt sabiedrisko pasūtījumu, nosakot skaidrus profesionālus un izpildāmus sabiedriskā pasūtījuma mērķus, kā arī sasaistot to ar valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principiem. Svarīgs uzlabojumu uzdevums būtu nostiprināt sabiedrisko raidorganizāciju budžeta garantijas un finansiālo neatkarību, vienlaikus kāpinot sabiedrisko mediju finanšu vadības caurskatāmību.

Foto: Kultūras ministrija