Mākslīgais intelekts (MI) vairs nav nākotnes tehnoloģija – tas ir kļuvis par ikdienas darba rīku mārketinga komandām visā pasaulē. No personalizētiem piedāvājumiem līdz ģenerētām svētku reklāmām – MI jau šobrīd ietekmē to, ko patērētāji redz, pērk un atceras par zīmoliem.
Personalizācija: Netflix un Starbucks piemērs
Netflix ir viens no klasiskajiem MI mārketinga piemēriem. Platformas ieteikumu sistēma analizē skatīšanās vēsturi, lietotāja uzvedību un līdzīgu profilu datus, lai katram lietotājam veidotu pilnīgi unikālu sākumlapu. Vairāk nekā 80% skatīšanās notiek tieši caur šiem personalizētajiem ieteikumiem, bet dažādi pētījumi lēš, ka personalizācija uzņēmumam ik gadu ietaupa aptuveni miljardu dolāru, samazinot abonentu atbirumu.
Līdzīgu pieeju fiziskajā un digitālajā mazumtirdzniecībā demonstrē Starbucks. Uzņēmuma MI platforma Deep Brew apvieno lojalitātes programmas, lietotnes un pirkumu datus, lai:
- piedāvātu personalizētus dzērienu ieteikumus,
- nosūtītu mērķētus piedāvājumus un atlaides,
- optimizētu krājumus un personāla noslodzi veikalos.
Rezultāts – augstāka klientu lojalitāte, lielāki čeki un efektīvāka operatīvā vadība.
E-komercija: no “pārskatīt” uz “ieteikts tieši tev”
E-komercijā MI ir kļuvis par neredzamu, bet kritisku slāni virs milzīgiem katalogiem.
Amazon rekomendāciju bloki – “Customers who bought this also bought”, “Frequently bought together” u.c. – ir viens no galvenajiem pārdošanas dzinējiem, kas palīdz lietotājam orientēties tūkstošiem preču un vienlaikus palielina vidējo pirkuma summu.
Skaistumkopšanas nozarē Sephora ar rīkiem kā Virtual Artist un Smart Skin Scan ļauj klientiem:
- virtuāli izmēģināt kosmētiku,
- iegūt personalizētus ādas kopšanas ieteikumus,
- saņemt pielāgotas reklāmas un piedāvājumus.
Šādi rīki palielina laiku, ko lietotājs pavada platformā, uzlabo konversiju un samazina atgriešanas apjomu – tas viss tieši ietekmē mārketinga ROI.
MI radošajā procesā: Coca-Cola riskantais solis ar svētku reklāmām
Ja personalizācija un rekomendācijas lielākoties notiek “aizkulisēs”, tad MI radošajā komunikācijā ir redzams visiem – un rada spēcīgas emocijas.
Coca-Cola pēdējos gados sistemātiski izmanto ģeneratīvo MI savās Ziemassvētku kampaņās. 2024. gadā uzņēmums izlaida pilnībā ar MI veidotu reklāmu, kas atsaucās uz ikonisko “Holidays Are Coming” karavānas konceptu, taču izpelnījās plašu kritiku par “dīvainu”, mākslīgu vizuālo stilu un emocionālā siltuma trūkumu.
2025. gadā Coca-Cola devās vēl tālāk – jaunā kampaņa atkal balstās uz ģeneratīvo MI, šoreiz vairāk fokusējoties uz animētiem dzīvniekiem. Pašā uzņēmumā uzsver, ka MI ļāvis būtiski saīsināt ražošanas laiku un piedāvā jaunas iespējas stāstu veidošanā, taču industrijā diskusijas par robežu starp inovāciju un zīmola autentiskumu turpinās.
Mārketinga praktiķiem šis ir labs atgādinājums: ģeneratīvais MI ir spēcīgs rīks, bet reputācijas risks – ļoti reāls.
Čatboti, prognozēšana un “neredzamais” MI
Līdztekus skaļajiem stāstiem par reklāmām, lielākā daļa MI pielietojumu mārketingā ir daudz klusāki, taču ne mazāk ietekmīgi.
Čatboti un virtuālie asistenti atbild uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, palīdz izvēlēties produktus un nereti veic arī upsell sarunas gaitā.
Prognozēšana – tādi spēlētāji kā Netflix izmanto mašīnmācīšanās modeļus, lai identificētu abonentus ar augstu atbiruma risku un laicīgi aktivizētu noturēšanas kampaņas.
Segmentēšana un budžeta optimizācija – MI analizē kanālu veiktspēju un klientu uzvedību, lai automātiski koriģētu kampaņu budžetus un ziņojumus.
Šīs sistēmas nav redzamas gala patērētājam, taču tieši tās bieži vien nosaka, kāpēc viena kampaņa “izšauj”, bet cita ne.
Ko tas nozīmē mārketinga profesionāļiem?
Dati kļūst par radošā procesa ievadi, nevis blakusproduktiem. Radošās komandas arvien biežāk strādā “rokrokā” ar datu un MI speciālistiem – gan briefu veidošanā, gan ideju testēšanā.
Personalizācija ir jauna norma. Patērētāji pierod pie Netflix un Starbucks līmeņa atbilstības. Zīmoli, kas joprojām komunicē “visiem vienu un to pašu”, ātri izkrīt no spēles.
Ētika un caurspīdīgums kļūst kritiski. Gan ES regulējums, gan sabiedrības attieksme spiež zīmolus skaidrāk stāstīt, kā tiek izmantoti dati un MI, kā arī rūpēties par satura kvalitāti un taisnīgumu.
MI mārketingā šobrīd ir gan infrastruktūra, gan radošais “spēļu laukums”. Netflix, Starbucks, Sephora un Coca-Cola piemēri parāda pilnu spektru – no ļoti mērķētas personalizācijas un pārdošanas pieauguma līdz skaļām diskusijām par to, kur beidzas inovācija un sākas zīmola identitātes riskēšana.