Kopš savas iznākšanas decembrī, piedzīvojumu filma “Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav” joprojām bauda fenomenālus panākumus. Šī filma ir vienīgā Holivudas filma kopš 2019. gada, kura pārdevusi biļetes vienu miljardu ASV dolāru vērtībā; tā ir ceturtā visu laiku ienesīgākā filma ASV un Kanādā, tūlīt aiz fantāzijas filmas “Avatars”. Vienlaikus mārketinga eksperti norāda, ka filma varētu būt ieguvusi vēl lielākus ieņēmumus, ja vien tā būtu palaista arī Ķīnā.
Visu šo laiku Ķīna ir bijusi ļoti nozīmīgs tirgus Holivudas filmām, īpaši tām, kas izlaistas zem “Marvel Cinematic Universe” reklāmkaroga. Tomēr politiku izmaiņu dēļ Ķīna ļoti rūpīgi izraugās, kuras Rietumu filmas turpmāk tiek rādītas valstī.
Ja tādi mega hīti kā “Avatars”, “Atriebēji: Noslēgums”, “Zvaigžņu kari: Spēks mostas” un “Atriebēji: Bezgalības karš” pārsniedza 2 miljardus ASV dolāru, tad tas tāpēc, ka ievērojams ieguldījums nāca tieši no Ķīnas. Dažas no iepriekš nosauktajām filmām bez Ķīnas nebūtu sasniegušās šādus ieņēmumus.
Lai arī “Zirnekļcilvēka” jaunās daļas globālie panākumi būs mūžīgi, Ķīnas dēļ zaudēti vairāki simti miljonu ASV dolāru, lēš eksperti.
Tā, piemēram, filma “Atriebēji” Ķīnā bija otrā ienesīgākā filma visu “Marvel” filmu vēsturē, bet “Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās” 13,3 % no kopējiem ieņēmumiem ieguva tieši no Ķīnas, kamēr “Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām” 18.8%. Eksperti lēš, ka “Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav” varēja sasniegt pat 22%, kas nozīmē, ka filma varēja ienest pat vairāk nekā 2 miljardus ASV dolāru.
Lai arī daudzi iebilst, ka filmas globālie panākumi liecina, ka Holivudai vairs nav jāpaļaujas uz Ķīnas tirgu, mārketinga eksperti norāda, ka ne visas Holivudas filmas var būt tik veiksmīgas kā “Zirnekļcilvēks” un ne visas studijas var atļauties pilnībā zaudēt Ķīnas tirgu.
Un runa nav tikai par Ķīnas politiku, bet arī par to, ka tajā ir stingri noteikumi par saturu un tiek apspiests viss, kas, pēc tās domām, pārkāpj tās sociālistiskās pamatvērtības vai mazina tās nacionālistisko tēlu. Valsts nesen paplašināja represijas pret savu izklaides nozari, liekot raidorganizācijām aizliegt māksliniekiem ar “nepareizu politisko nostāju” un sievišķīgu stilu.
Tā, piemēram, vēl viena “Marvel” filma “Shang-Chi” Ķīnas kinoteātros tika aizliegta, jo komiksi, uz kā balstīta filma, uzskatīti par rasistiskiem un piepildīti ar reducējošiem stereotipiem. Lai gan “Marvel” vadītājs Kevins Feidžs darīja visu iespējamo, lai kliedētu jebkādas bažas par attēlojumu gaidāmajā filmā, ar to nepietika, lai panāktu tās izlaišanu valstī.
Savukārt “Marvel” filma “Mūžīgie” tika noraidīta režisores Hlojas Džao dēļ, kura kļuva par persona non grata Ķīnā pēc tam, kad tiešsaistē parādījās viņas agrākie izteikumi par šo valsti.
Īsumā sakot, “Marvel” filmu aizliegums bija vairāku organizatorisku, politisku un ideoloģisku neveiksmju sekas, kas viena otru veicināja. Taču kopējā aina rāda, ka pēdējos gados Holivudas piekļuve Ķīnas tirgum ir ievērojami pasliktinājusies.
Ķīnas jau tā stingrie ierobežojumi tika vēl vairāk saasināti 2018. gadā, kad valsts filmu un televīzijas nozares regulējums tika pārcelts Komunistiskās partijas propagandas nodaļas pārziņā, un šis lēmums deva partijai turpmāku kontroli pār Ķīnas medijiem un izklaidi.
Eksperti uzsver –tā kā Holivuda zaudē savu ietekmi Ķīnā, ASV studijām ir jāizdomā, kā izveidot filmas, kas saskan ar ķīniešu auditorijas vērtībām, ja tā vēl cer gūt labumu no Ķīnas tirgus.