Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Bažas par mediju ētikas padomi: Vai tā nebūs žurnālistu tiesa?

Ar ko nodarbosies Mediju ombuds?

Kultūras ministrijas atbildīgā ierēdne Aiga Grišāne vakar skaidroja, ko tieši valdība ir domājusi ar konceptuālu ziņojumu Mediju ombuda izveide, tā sastāvs, darbības vadlīnijas un lauks. Izrādās, ka valdībai ar Latvijas Mediju ētikas padomes izveidi tik vien saistības, cik tā iedos sēklas naudu. Bet pārējais jāpaveic pašiem mediju darbiniekiem. Varbūt tāpēc arī ministre Dace Melbārde uz pasākumu neieradās – lai pieradinātu pašus tikt galā, vēsta NRA.lv.

Joprojām nav saprotams, kā nozare varēs par kaut ko vienoties, ja līdzšinējos preses brīvības gados tas nav izdevies. Vērtības atšķirīgas, ētikas kodeksu lērums, bet abi sabiedriskie mediji un krievu prese pasākumā vispār nepiedalās.

Valdība ir akceptējusi, kā tiks būvēts Mediju ombuds – ka tā būs nozares spēlētāju dibināta biedrība, ar ko ministrija noslēgs līgumu. Darbam padomē tiks nominēti deviņi biedrības pārstāvji ar nevainojamu reputāciju, un viņi bez maksas izskatīs sūdzības. Visu veidu – žurnālisti pret žurnālistiem, sabiedrība pret žurnālistiem, žurnālisti pret ierēdņiem un tādā garā. Valsts piešķirtie ikgadējie 53 tūkstoši eiro tiks tērēti sekretariāta izdevumiem un viena cilvēka algošanai.

Pastāv lielas bažas par to, ka šī padome var pārtapt izrēķināšanās mehānismā starp dažādiem nedraudzīgiem mediju grupējumiem. Tā domāt liek, piemēram, nozares pieredze ar valsts grantu dalīšanu pagājušajā gadā. Caur Kultūrkapitāla fondu pusmiljons eiro tika piešķirts īpaši pietuvinātiem medijiem un paziņām. Nauda tika dota vieniem un tiem pašiem saņēmējiem par vairākiem projektiem, paredzot viņiem nozarē kopumā neraksturīgi lielu atalgojumu. Privātiem medijiem it kā atvēlēto naudu paņēma pat valsts televīzija. Kamēr 40 citi projekti tika atstāti aiz strīpas.

Šis piemērs rāda, ka, dalot valsts naudu, vieni mediji tiek ieredzēti vairāk nekā citi. Un nav nekāda pamata domāt, ka šāda pati šķirošana nenotiks, iztiesājot īstus vai sadomātus ētikas pārkāpumus. Vispirms gan, lai kādu tiesātu, ir nepieciešami vienoti visas nozares apstiprināti ētiskas rīcības kritēriji jeb ētikas kodekss. Tādu pašlaik veido iniciatīvas grupa Latvijas Žurnālistu asociācijas vadībā. Tikmēr vienīgās žurnālistu arodbiedrības – Latvijas Žurnālistu savienības – iniciatīvas grupā nav. Arodbiedrības vadība neredz jēgu šādai pastarpināti valsts veidotai institūcijai un arī universālam ētikas kodeksam. Tāpēc Mediju ētikas padomes tapšanā arodbiedrība faktiski piedalās kā novērotāja.

Vismaz sākotnēji ētikas padomes lēmumi būs saistoši tikai tiem medijiem, kas pievienojušies padomi dibinājušajai biedrībai. Tie, kuri regulāri pārkāps ētikas kodeksa normas vai nepievienosies organizācijai, tiks pasludināti par nekvalitatīviem medijiem.

Neatkarīgā preses konferencē lūdza minēt kādus piemērus ētikas normu pārkāpumiem. Žurnālistu asociācijas vadītāja Ivonna Plaude atgādināja neseno gadījumu ar pedofilijā apsūdzēto mācītāju. Delfi viņa vārdu atklāja, bet cita ziņu aģentūra sūdzējās asociācijai par iespējamā pedofila nevainības prezumpcijas pārkāpumu. Bet, vai tāda kašķa skatīšanai ir vērts dibināt speciālu institūciju, viedokļi dalās.

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja A. Grišāne min vairākus argumentus par labu Mediju ētikas padomes veidošanai. Ārzemju pieredze rāda, ka ombuds ir laba platforma diskusijām par mediju darbu. Sabiedrības locekļiem tiek radīta iespēja bez tiesas starpniecības aizstāvēt sevi aizskāruma gadījumā, tāpat arī žurnālistiem. Vēl ombuds risinās Eiropas Savienības līmenī aktualizēto problēmu, proti, uzturot augstus žurnālistikas standartus, cīnīsies ar dezinformāciju. Mērķi ir labi un brīnišķīgi. Jācer, tāds pats būs arī izpildījums.

Imants Vīksne

Komentāri