Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Gatavojas cīņai ar “viltus ziņām”

Uzsāktas debates par jauniem juridiskajiem risinājumiem!

Lai ierobežotu tā dēvēto viltus ziņu izplatīšanos elektroniskajos medijos, Saeima uzsākusi debates par jauniem juridiskajiem risinājumiem, jo pašlaik pieejamie nedod vēlamos rezultātus. Eksperti gan norāda, ka šāda vēlme balansē uz pārlieku plašas vārda brīvības ierobežošanas sliekšņa.

Uz nepieciešamību nopietnāk vērsties pret viltus ziņām iepriekš norādījusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura brīdinājusi, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, mēģinājumi ar viltus ziņām ietekmēt to rezultātus būs pamanāmāki, raksta NRA.lv.

Pašlaik spēkā esošās normas neļauj pret viltus ziņu izplatītājiem vērsties operatīvi, jo nepieciešams vismaz trīs reizes konstatēt šādus gadījumus. Šajā laikā melīgais vēstījums jau ir paveicis savu uzdevumu. Vēl sarežģītāk ir, ja medijs reģistrēts ārvalstīs, kas vēršanos pret viltus ziņām padara vēl laikietilpīgāku.

Viens no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā apspriestajiem risinājumiem, par kuru vēl notiks diskusijas, varētu būt jauns regulējums vai likumu izmaiņas.

Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Kārlis Seržants norādīja, ka, iespējams, vajadzētu padomāt, vai nav jāpaplašina Krimināllikuma regulējums par to, kas ir sodāms šajā jomā. Viņš pieļāva, ka policijā varētu veidot atsevišķu nodaļu, kurā iekļautu arī ekspertus dezinformācijas ierobežošanai. Piemēram, šī nodaļa varētu brīdināt portālu, ja tajā publicēta ziņa uzskatāma par meliem, un tad attiecīgi arī rīkoties pārkāpumu gadījumos.

Savukārt Jānis Ādamsons uzsvēra, ka nav runa par paustajiem viedokļiem interneta vidē, bet ir jautājums par to, kādā veidā cīnīties ar meliem. Parlamentārietis Veiko Spolītis norādīja, ka ārvalstīs tiek izmantota personalizēta pieeja internetam, proti, ir iespēja rast atbildīgos, ja izplatīta dezinformācija.

Deputāti šodien norādīja arī uz Vācijas piemēru, kur ir pieņemts likums par tiesībaizsardzības uzlabošanu sociālajos tīklos. Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsvēra, ka jautājums par jaunu regulējumu vai likuma grozījumiem tiks apspriests ar Cilvēktiesības komisijas deputātiem.

Pašreizējais regulējums arī pieļauj preventīvā darba iespēju, par ko arī nepieciešama saruna ar drošības iestādēm, pauda A. Latkovskis. Viņš norādīja, ka viltus ziņas ir hibrīdkara sastāvdaļa. Lai viltus ziņas nešķeltu sabiedrību, lai neveidotos situācijas, ka cilvēki dodas ielās, ņemot vērā viltus ziņas, ir nepieciešams domāt par risinājumiem. Vienlaikus deputāts akcentēja, ka rīcībai jābūt pamatotai, jo «mums nevajag, lai te būtu maza Krievija vai maza Ķīna».

Saeimas Analītiskais dienests, informējot komisiju par veikto pētījumu par Krievijas ietekmi Latvijas informatīvajā telpā, atklāja – viennozīmīgi nevar pateikt, ka noteikta sabiedrības attieksme, uzskati tiek iedibināti mērķtiecīgas stratēģiskas komunikācijas dēļ. To ietekmējot arī daudzi fona faktori, piemēram, sociālekonomiskā situācija valstī.

Analītiskā dienesta pārstāvji arī norādīja, ka jāveic informācijas plūsmas novērojumi ilgtermiņā, līdz pat trīs gadiem, konstatējot konkrētas epizodes un pārkāpumus, lai varētu piedāvāt kādus ierobežojušus pasākumus. Būtiska nozīme ir arī iedzīvotāju izglītošanai un mediju pratībai.

Jānis Lasmanis

Komentāri