Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Tirgus izpēte

Tirgus izpēte

Lai varētu kontrolēt un vadīt savu darbu, uzņēmējiem ir jābūt informētiem par saviem produktiem, pakalpojumiem un veicamajiem pasākumiem.
Vienīgais veids, kā uzzināt patieso stāvokli tirgū un klientu attieksmi, ir tirgus pētījumu veikšana. Konkurences nemitīgais pieaugums spiež uzņēmumiem veidot jaunus un oriģinālus produktus un rast risinājumus to pārdošanai.

Lai veiksmīgi varētu veikt tirgus pētījumus, ir nepieciešams tirgus izpētes plāns, kas būtībā ir atkarīgs no nepieciešamās informācijas veida. Jo konkrētāk un detalizētāk zināsiet, ko izpētē gribat noskaidrot, jo efektīvāks būs pētīšanas rezultāts un īsāks laiks nepieciešams pētījumam. Viss augšminētais garantē mazākas izmaksas.
Pētījumu rezultātā var iegūt gan vispusīgu, taču plašu tematiku aptverošu informāciju, gan arī detalizētu informāciju par smalki izpētītu vienu atsevišķu problēmu.
Pastāv sakarība starp informācijas plašumu un dziļumu – jo plašāku informāciju Jūs vēlaties, jo mazāk dziļa tā būs. No otras puses, ja vēlaties izmeklēt dažādus konkrētus aspektus par produkciju vai pakalpojumu, tad informāciju par citiem aspektiem šāds pētījums neatklās. Lai iegūtu gan dziļu, gan arī pietiekoši plašu informāciju par konkrēto problēmu, ir nepieciešams izmantot dažādu metožu apvienojumu.

Lai izvēlētos pareizu pētījumu metodi, ir jānoskaidro un jāizanalizē sekojoši jautājumi:

1. Kāds ir pētījuma mērķis? Kādus lēmumus vēlaties pieņemt veicot šo pētījumu?

2. Kas būs šī pētījuma lietotāji? Kam tas domāts? – bankai, augstākā līmeņa menedžeriem, klientiem?

3. Kāda veida informācija ir nepieciešama, lai uz to varētu balstīties un pieņemt pareizo lēmumu vai informēt pētījumā iesastīto auditoriju.

4. No kādiem avotiem informācija būtu jāvāc? – piemēram, darbinieki, klienti, klientu vai darbinieku grupas, dokumentācija?

5. Kā šī informācija var tikt savākta? – intervijas, anketas, novērojumi?

6. Kad informācija ir nepieciešama?

7. Kādi un cik resursi ir pieejami, lai savāktu šo informāciju?

Sniedzam nelielu ieskatu par pamata datu vākšanas metodēm, to prieksšrocībām un trūkumiem.

Anketēšana – salīdzinoši ātrs un vienkāršs veids, lai iegūtu informāciju no cilvēkiem diezgan drošā veidā.
Priekšrocības:
– var aizpildīt anonīmi
– salīdzinoši lēta
– viegli salīdzināt un analizēt
– var aptaujāt diezgan lielu cilvēku grupu
– var iegūt daudz datus
– ir pieejami dažādi anketu paraugi
Trūkumi:
– Nav iespējama laba atgriezeniskā saite
– Jautājumu neprecīzs formulējums var ietekmēt atbildes
– Bezpersoniska
– Nepieciešams atlases eksperts
– Nav iespējams iegūt pilnu kopskatu par problēmu

Intervija – piemērota metode, lai pilnīgi saprastu respondenta viedokli, attieksmi vai pieredzi, kā arī, lai labāk izprastu atbildes uz jautājumiem.
Priekšrocības:
– iegūst pilnu informācijas apjomu un dziļumu
– attīsta attiecības ar respondentu
– Var būt elastīga, jo nonāk ciešā kontaktā ar respondentu
Trūkumi:
– Var aizņemt daudz laika
– Var būt grūti analizējama un salīdzināma
– Diezgan dārga metode
– Intervētājs var ietekmēt respondenta atbildes

Dokumentu pārskats – metode izmantojama, ja nepieciešams iegūt datus par to, kāda programma strādā bez traucējumiem. Vēl šajā kategorijā ietilpst klientu sūdzību analīze, finansu datu analīze u.c.
Priekšrocības:
– Var iegūt visaptverošu un vēsturisku informāciju
– Pētījumu var veikt, neiejaucoties darbinieku un klientu ikdienas darbā
– Informācija pastāv arī ārpus izpētes un apkopošanas.
Trūkumi:
– Parasti aizņem daudz laika
– Informācija var būt neprecīza
– Jābūt skaidram, kāda informācija tiek meklēta
– Nav fleksibla datu ieguvē, dati ir tādi, kādi jau reģistrēti

Novērošana – metode, kas ļauj iegūt visaptverošu informāciju par konkrētu procesu.
Priekšrocības:
– aplūko lietas un parādības to rašanās brīdī
– var pielāgoties notikumiem, ja tādi risinās
Trūkumi:
– Komplicēta redzēto notikumu (uzvedības, rīcības) interpretēšana
– Sarežģīta novērojumu klasificēšana un iegūtās informācijas analīze
– Novērojuma dalībnieku uzvedība ir ietekmējama
– Salīdzinoši dārga metode.

Fokusa grupas – metode, kas ļauj attīstīt konkrētu tematu padziļinātā intervijā veicot grupu diskusiju, piemēram, reakcija par priekšlikumiem, kopējo sūdzību izprašana – lietderīga mārketinga procesu izvērtēšanā.
Priekšrocības:
– Ātra kopējo priekšstatu iegūšana
– Efektīvs veids, lai iegūtu dziļu un plašu informāciju īsā laika posmā
– Fokusa grupas vadītājs var vadīt interviju vēlamājā virzienā
Trūkumi:
– Grūti analizējamas atbildes
– Nepieciešams profesionāls grupas vadītājs
– Apgrūtinoša 6-8 cilvēku kopas atlasīšana un sapulcēšana vienā noteiktā laikā.

Speciālie testi (Case study) – Dažādu uzdevumu pielietošana, lai pilnīgi saprastu vai aprakstītu respondenta attieksmi un uzvedību konkrētās situācijās.
Priekšrocības:
– Pilnībā atspoguļo respondenta attieksmi (piemēram, akcijas sākumā, vidū un beigās)
– Pārliecinošs līdzeklis, lai atspoguļotu programmu nespeciālistam
Trūkumi:
– Darbietilpīgs process, lai savāktu, organizētu un aprakstītu iegūtos datus.
– Vairāk atspoguļo dziļu informāciju, nekā plašu.

Mārketinga pētījumi ir sevišķi būtiski, ja tirgū tiek plānots ieviest jaunu produkciju, jo ar mārketinga pētījumu palīdzību iespējams uzzināt iespējamo reakciju no patērētāju puses un veikt nepieciešamos uzlabojumus.

Bez mārketinga pētījumiem mūsdienās nav iespējams iztikt un attīstīties nākotnē, tie ir visu mārketinga lēmumu pamats. Alberta Mārketinga Komunikācijas saviem klientiem  sniedz arī iegūto datu analīzi,  secinājumus un priekšlikumus.

Foto: Acid Pix/ https://www.flickr.com/photos/acidpix// https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/