Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Jāsabalansē komersantu un valstiskās intereses

Vai būs viegli samazināt Krievijas propagandas īpatsvaru televīzijās?

Uzklausot nozares speciālistu iebildumus, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēmusi uzlabot Nacionālās drošības komisijas (NDK) paspārnē radīto likumprojektu, kas informatīvā kara apstākļos piedāvā ierobežot televīzijas pamatpakalpojumu pamatpaketēs iekļaujamo ne Eiropas Savienības valodās translējošo kanālu skaitu.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere, iepazīstinot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā strādājošos kolēģus ar likumprojektu, atzina, ka to radījuši politiķi, ne nozares speciālisti, jo pēdējie nav atsaukušies uz politiķu aicinājumu nākt klajā ar saviem ierosinājumiem. Tāpēc politiķe aicināja likumprojektu nevērtēt pārāk kritiski, bet, virzot to konceptuāli, ieklausīties ekspertos un radīt laikam atbilstošu un nozarei pieņemamu risinājumu. Nerīkoties NDK nav drīkstējusi, jo «šis ir izmisuma sauciens [..] situācija ir ārkārtēja», skaidroja I. Lībiņa-Egnere.

Kaut arī likumprojektā noteikts, ka tikai desmit procentu no paketē esošajiem kanāliem drīkst raidīt valodās, kas nav kāda no Eiropas Savienības valodām, ir skaidrs, ka likumprojekts mērķēts uz Krievijas televīzijas kanāliem.
Iebildumi par NDK radīto likumprojektu nozares pārstāvjiem kabatā nebija jāmeklē. Lattelecom un citu nozares pārstāvju viedokli pauda Lattelecom juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis. Viņš politiķiem atgādināja, ka jebkura uzņēmēja vēlme ir pelnīt, bet televīzijas pakalpojumu sniedzēji var pelnīt tikai tad, ja savās televīzijas kanālu paketēs klientiem piedāvā tos kanālus, kurus viņi vēlas redzēt, raksta NRA.lv.

Kaut arī likumprojektā noteikts, ka tikai desmit procentu no paketē esošajiem kanāliem drīkst raidīt valodās, kas nav kāda no Eiropas Savienības valodām, ir skaidrs, ka likumprojekts mērķēts uz Krievijas televīzijas kanāliem.

T. Meisītis skaidroja, ka, ieviešot šādus ierobežojumus, televīzijas pakalpojumu sniedzēji būs spiesti klientam piedāvātajās paketēs iekļaut tikai pašus populārākos kanālus, bet šādi netiks panākts likumprojekta mērķis samazināt Krievijas propagandas īpatsvaru televīzijās.

Vidējais mazākais televīzijas kanālu skaits, kas tiek piedāvāts patērētājam, esot 18. Tas nozīmē, ka starp tiem tikai divi varēs būt krieviski raidoši kanāli. Arī lielākajās paketēs, kurās klientiem piedāvā gandrīz 80 televīzijas kanālu, starp astoņiem legālajiem krieviski raidošajiem kanāliem neietilptu oficiālajai Kremļa informācijai pretējus viedokļus raidošie, piemēram Doždj, jo saskaņā ar TNS apkopoto informāciju Kremļa izplatītajai alternatīvu informāciju sniedzošo kanālu popularitāte ir ārkārtīgi zema.

Savukārt biedrības Par legālu saturu vadītāja Dace Kotzeva brīdināja, ka, ieviešot likumu šajā redakcijā, tiktu radīta veselīga augsne nelegāla satura noietam, jo jebkurš aizliegums rada pretestību. Turklāt biedrības pastāvēšanas laikā nelegāla satura patēriņš esot samazinājies par 20%, kas valstij ļāvis iekasēt vairāk arī nodokļos.

Tāpēc komisijas veidotajā darba grupā plānots izstrādāt alternatīvu likumprojektu, par ko varētu aicināt Saeimu konceptuāli balsot nākamnedēļ.

Par NDK ierosināto likumprojekta redakciju iebildumus paudusi arī Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija un Elektronisko sakaru komersantu asociācija. Abas organizācijas uzskata, ka grozījumi radīs šķēršļus tādām televīzijas programmām kā All Media Baltic televīzijas kanālam krievu valodā 3+ un Prāgā bāzētajam telekanālam krievu valodā Nastojaščeje Vremja jeb CurrentTime izplatīšanai, kas ir pretsvars Krievijas propagandas kanāliem. Turklāt, ņemot vērā, ka jebkura programma, kas sākotnēji nav veidota ES oficiālā valodā, būs jālīdzsvaro ar vismaz deviņām programmām ES oficiālās valodās, televīzijas abonentiem būtiski pieaugs pakalpojuma abonēšanas maksa.

Jānis Lasmanis