Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

“Prāta vētra”: Kā dalīties ar idejām veiksmīgāk

Kā radīt pēc iespējas vairāk ideju, ieklausoties grupas biedros?

“Prāta vētra” (Brainstorm) ir iecienīts paņēmiens, kas tiek pielietots uzņēmumos ideju ģenerēšanā. Mārketinga speciālisti atzīst – “prāta vētra” ir lielisks veids, kā attīstīt jaunas idejas un ņemt vērā komandas ieguldījumu, kamēr daudziem vadītājiem šāda metode šķiet laika izšķērdēšana.

Klasiskā “prāta vētra” koncentrējas uz verbālu, kolektīvu domu apmaiņu, taču nereti šī metode izraisa arī dalībnieku strīdus vai tieši otrādi – neiesaistīšanos no introvertajiem vai mazāk pieredzējušajiem kolēģiem. No šāda viedokļa, protams, ka varētu šķist, ka “prāta vētra” ir laika izšķiešana un pilnīgi neproduktīva metode. Bet tomēr – to arvien izmanto kā dažādās mārketinga aģentūrās, tā arī citas jomas uzņēmumos, lai ģenerētu jaunas idejas un tās vēlāk arī īstenotu.

Taču, lai “prāta vētras” metode būtu veiksmīgi, ir ļoti svarīgi atcerēties dažas lietas!

Pirmkārt, ideju ģenerēšanas sesijām ir jābūt vadītām. Šis pienākums var tikt uzticēts kādam no kolēģiem, kurš iesaistās ideju radīšanas sesijā un vienlaikus uzņemas līdera lomu. Turklāt ir ieteicams vairāk koncentrēties uz kvantitāti un mazāk uz kvalitāti. Vismaz sākotnēji.

Tātad līderim ir jāpārliecinās, ka ikviens saņem savu kārtu runāt neatkarīgi no tā, cik bezjēdzīga ideja varētu izklausīties.

“Prāta vētras” sanāksmēs tikai daži cilvēki parasti veic 60–70% sarunu, bet citi dodas mājās ar neizteiktām idejām. Šī parādība neapšaubāmi novērš efektīvu “prāta vētru”.

Vēl viens būtisks faktors, kas bieži tiek ignorēts, ir tas, ka “prāta vētras” parasti tiek rīkotas atklātās sanāksmēs. Dažiem cilvēkiem tas var būt sociāls šķērslis. Tā rezultātā lielākā daļa dalībnieku vilcinās runāt, it īpaši, ja sākumā tika prezentēta viena ideja, kurai tiek pievērsta visa uzmanība. Tātad, ja jūs vadāt “prāta vētru”, nedariet to tradicionālā veidā. Tā vietā izpētiet vairāk iespēju, lai iegūtu vairāk ideju.

Šeit ir daži veidi, kā padarīt prāta vētru efektīvāku jūsu organizācijai:

Daudzveidīgas komandas veidošana

“Prāta vētra” komandā ir būtiska, taču sesiju rīkošana, kurās ietilpst tikai jūsu komanda vai nodaļa, var nebūt tik produktīva, kā jūs domājat. Tā vietā iesaistiet citas vienības un komandas, jo daudzfunkcionālas grupas uzlabos idejas.

Ideju pierakstīšana

Ideju pierakstīšana novērš noenkurošanu. Dalībniekiem tiek lūgts pirms sapulces pierakstīt savas idejas, lai sākotnēji piedāvātās idejas neietekmētu pārējo sesiju. Turklāt katram dalībniekam vajadzētu ievietot savu ideju kaut kur – lietotnē, e -pastā vai piezīmju lapiņā, lai ikviens to redz un atzīst. Tas novērš arī to cilvēku sociālo barjeru, kuri vilcinās runāt telpā, kurā ir daudz cilvēku.

Ideju karte

Ideju karte ir viena no visuzticamākajām “prāta vētras” metodēm. Tā ļauj organizēt apkopotās idejas un informāciju, izmantojot vizuālos materiālus. Turklāt tā piedāvā skaidru izpratni par darba kārtību un idejām, ko citi dalībnieki sniedz citu sesiju laikā.

Šī metode var ietaupīt daudz laika un palīdz redzēt attiecības starp idejām un jēdzieniem.

Ātrās idejas

Pārāk daudz laika atvēlēšana “prāta vētrai” var būt trūkums, nevis ieguvums. Tāpēc sesijas laika ierobežojuma noteikšana var palīdzēt ātrāk ģenerēt idejas. Daži cilvēki mēdz pārdomāt savas idejas un galu galā ar tām nedalās. Ierobežots laiks palīdzētu viņiem dalīties savā neapstrādātajā idejā, kuru vēlāk var apspriest un nogatavināt.

Šajā tehnikā komandas vadītājs iepriekš sniedz visu informāciju par sesiju, piemēram, tēmu, termiņu, budžetu utt. Tas ietaupa laiku un ļauj dalībniekiem iepriekš sakārtot savas domas,

Ņemot vērā laika trūkumu, dalībniekiem nebūs iespēju filtrēt savas idejas, piedāvājot galdā dažas novatoriskas koncepcijas.

Runāšana pēc kārtas

Šāda veida “prāta vētra” dod visiem vienādas iespējas runāt. Pēc tam visi dalībnieki pa vienam dalās savās idejās. Šāda “prāta vētra” nodrošina, ka sanāksmes laikā neviens neklusē un ikviena ideja tiek pienācīgi uzklausīta.

Lai nonāktu pie lieliskā idejām, tādiem procesiem kā “prāta vētra” ir jākļūst par organizācijas prakses sastāvdaļu. Bet ir arī svarīgi zināt praktiskās metodes, ko izmantot “prāta vētrā”. Turklāt svarīgi ņemt vērā to, ka “prāta vētra” ir izpētes posms, kurā idejas kvalitātei nav nozīmes. Ideja var būt neapstrādāta, bet to var uzlabot un pārvērst par labu plānu turpmākajos posmos.