Nav pamata bažām par to, ka jautājums par atļaujas došanu vai nedošanu a/s Radio SWH īpašnieku maiņai valdībā netiks izlemts laikus, t.i., četru mēnešu laikā – ar preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību NRA.lv apsolīja premjers Māris Kučinskis.
Nacionālās drošības likumā noteikts – ja pretendentam, kurš vēlas iegūt būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, valdības atbilde netiek dota četru mēnešu laikā, tad uzskatāms, ka pretendents to ir ieguvis automātiski.
Bažas, ka Māra Kučinska valdība uz atvadām varētu nomuļļāt lēmuma pieņemšanu par Radio SWH īpašnieku maiņu, radīja gan drošības iestādes kavēšanās ar atzinumu, ko pat publiski ir atzinis SAB direktors Jānis Maizītis, gan arī ekonomikas ministra Arvila Ašeradena izpratne par to, ko nozīmē valdības rīkojuma projekta virzīšana «steidzamības kārtībā». Proti, pēc ministra domām, šādu lēmumu ministrija var gatavot divas nedēļas un tad to vēl var nodot divām ministrijām saskaņošanai.
Termiņi noteikti precīzi
Nacionālās drošības likuma 44. pants nosaka, ka Ministru kabinetam lēmums, dot vai nedot atļauju īpašnieka maiņai valsts drošībai stratēģiski nozīmīgā komercsabiedrībā, jāpieņem «mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Šo termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem».
Ilgāka kavēšanās likumā nav pieļauta. «Ja Ministru kabinets šajā pantā noteiktajā termiņā nav pieņēmis lēmumu, tad uzskatāms, ka pēc termiņa izbeigšanās (pēc četriem mēnešiem) atļauja ir dota,» skaidri un nepārprotami teikts likumā.
Žurnālistu rīcībā nav precīza datuma, kad Radio SWH iesniedza pieteikumu Ekonomikas ministrijā (EM), jo informācija par lēmuma gatavošanas procedūru, aizbildinoties ar konfidencialitāti, tika sniegta ļoti vispārēja. Tomēr, izpētot no EM saņemtās atbildes, var droši secināt, ka Radio SWH pieteikumu atļaujai iesniegusi laika posmā no 14. līdz 20. septembrim. Proti, tas ir laika posms starp EM atbildi, ka jaunais Radio SWH īpašnieks – SIA Media Support – nekādus dokumentus nav iesniedzis un vispār pat nav reģistrējies kā nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība, un atbildi, ka dokumenti beidzot ir iesniegti un nosūtīti drošības iestādei atzinuma sniegšanai.
Atšķirīgas izpratnes
Neatkarīgā premjeram M. Kučinskim vaicāja: «Vai arī premjers uzskata, ka ar nacionālo drošību saistīta valdības lēmuma projekta gatavošanai divu nedēļu laiks ir samērīgs – nav pārlieku garš?» Premjers ar preses sekretāra starpniecību atbildēja: «Divas nedēļas ir maksimālais šādu jautājumu izskatīšanas termiņš, un to ir iespējams saīsināt, attiecīgo lēmumu pieņemot tad, kad tas ir nepieciešams.»
No premjera atbildes izriet, ka M. Kučinskim un A. Ašeradenam ir atšķirīgas izpratnes par to, kādi termiņi jāievēro, gatavojot «steidzamības kārtībā» ar nacionālās drošības interesēm saistītu rīkojuma projektu.
Atgādināsim EM viedokli: «Lai arī normatīvajos aktos nav noteikts precīzs termiņš šāda rīkojuma projekta sagatavošanai, ministrija to sagatavos un nodos saskaņošanai ar Tieslietu un Finanšu ministriju tuvāko divu nedēļu laikā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumiem Nr. 300 Ministru kabineta kārtības rullis, minētajām ministrijām atzinumi par sagatavoto rīkojuma projektu jāsniedz trīs darba dienu laikā.»
Neskatoties uz atšķirībām Ministra kabineta locekļu izpratnē, kas ir «nacionālās drošības intereses» un «steidzamības kārtība», skaidrs ir tas, ka divu nedēļu termiņš beidzas šo ceturtdien. Līdz ar to valdības rīkojuma projektam vajadzētu būt gatavam uz nākamo valdības sēdi 11. decembrī, vai varbūt to var birokrātiski nomuļļāt vēl par vienu nedēļu.
SAB direktora šaubas
Jāatgādina, ka pirms divām nedēļām, 22. novembrī, J. Maizītis sniedza Neatkarīgajai interviju un uz jautājumu, kāpēc ieilgusi Radio SWH īpašnieku pārbaude, atbildēja: «To es varu paskaidrot. Grozījumi Nacionālās drošības likumā nosaka, ka šādas pārbaudes ir jāveic gan SAB, gan Drošības policijai, gan Militārās izlūkošanas un drošības dienestam. Taisnība ir tā, ka pārbaude nenotika ātri. Tam ir savi iemesli. Bet šobrīd rezultāts jau ir – klasificēta informācija ir nodota valdībai. Tālāk valdībai ir jāpieņem lēmums. Nezinu, kā valdība lems. Nezinām, kādi būs uzstādījumi, bet ir jābūt valdības lēmumam, kuru pēc tam ir iespējams pārsūdzēt arī apgabaltiesā. Taisnība ir tā, ka pārbaude nenotika ātri, bet tā ir pabeigta. Nezinu, vai to – dot vai nedot atļauju – lems šī vai nākamā valdība. Varu apstiprināt tikai to, ka pārbaude nebija ātra un tam bija savi iemesli. Valdībai pašai jālemj, vai lēmumu pieņemt slēgtā vai atklātā sēdē.»
No SAB direktora atbildes nepārprotami redzams, ka arī viņš vēl vismaz nesen apšaubīja, vai Māra Kučinska valdība vispār gribēs lemt par Radio SWH īpašnieku, kurš nepārprotami ir saistīts ar īpašā statusā Latvijā esošo Šveices advokātu Rudolfu Meroni. Tagad atbildē Neatkarīgajai premjers M. Kučinskis, šķiet, ir kliedējis šīs bažas.
Ritums Rozenbergs , Uldis Dreiblats
Foto: F64