2021. gada ziemas un pavasara periodā radio klausījušies 65,8% jeb 1 miljons 12 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Savukārt šajā laikā kopumā nedēļā vidēji radio klausījās 84,9% jeb 1 miljons 307 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā. 2021. gada ziemas un pavasara laikā viens radio klausītājs vidēji dienā radio klausīšanai veltījis 4 stundas un 6 minūtes.
Lielākā klausīšanās laika daļa ir radio stacijai “Latvijas Radio 2’’ – 20,0% no kopējā radio klausīšanās laika. Otrajā vietā ierindojas “Radio Skonto” ar 12,1% lielu klausīšanās laika daļu un trešajā vietā – radio stacija ‘’Latvijas Radio 1” ar 10,0% lielu klausīšanās laika daļu.
2021. gada ziemas un pavasara periodā ikdienā visklausītākās radio stacijas ir ‘’Latvijas Radio 2”, kuru klausījās 14,1% jeb 217 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, “Radio Skonto’’ – 10,2% jeb 158 tūkstoši klausītāju un “Latvijas Radio 1’’, kuru vismaz reizi dienā klausījās 8,8% jeb 136 tūkstoši klausītāju.
Kantar mediju pētījumu klientu vadītāja Solvita Kronberga komentē: “Šajā pētījuma periodā radio ik dienu klausījušies vidēji 65,8% jeb 1 miljons 12 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas ir par 0,3% procentpunktiem jeb 13 tūkstošiem klausītāju mazāk nekā pirms gada ziemas un pavasara periodā.
Salīdzinot radio staciju klausīšanās paradumus dažādās klausīšanās vietās dinamikā ar situāciju pirms gada, šajā pētījuma periodā mājās kādu no radio stacijām klausījās 34,9% jeb 537 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, un tas ir par 2,1 procentpunktu vairāk klausītāju nekā pirms gada ziemas un pavasara periodā, automašīnās klausījās ik dienu 36,6% jeb 563 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, un tas ir par 1,1 procentpunktu mazāk kā 2020.gada atbilstošā pētījuma periodā. Savukārt darbā diennakts laikā kādu no radio stacijām klausījās praktiski tikpat daudz – 13,1% jeb 202 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un tas ir vairāk par 0,1 procentpunktu nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā, sabiedriskās vietās radio klausījās 3,4% jeb 53 tūkstoši klausītāju un tas ir par 0,5% procentpunktiem mazāk kā gadu iepriekš šajā periodā, kritums arī citās klausīšanās vietās (piemēram, ciemos), kur radio klausījušies vien 1,8% jeb 28 tūkstoši klausītāju, kas ir par 1,4% procentpunktiem klausītāju mazāk kā pirms gada ziemas un pavasara mēnešos.
Šo tendenci, ka pēdējo sešu mēnešu laikā radio klausītāju skaits mājās palielinājās un citās vietās ārpus mājām to skaits samazinājās, varam izskaidrot ar ieviesto ārkārtējo situāciju un ierobežojumu turpināšanos COVID 19 izplatības dēļ, kad veikalu, izklaides, sabiedrisko ēdināšanas vietu apmeklējumi un ciemošanās tika ierobežota, un arī radio klausīšanās šādās vietās nevarēja notikt vai notika stipri ierobežoti. Mājās radio klausīšanās gan pieauga, bet te konkurencē ar citiem mediju veidiem, radio klausīšanās mājās nepalielinājās tik ievērojami, kā tā samazinājās citviet.
Salīdzinot radio klausītāju demogrāfiskas grupas, kas pēdējo 6 mēnešu laikā vismaz reizi dienā ir klausījušies kādu radio staciju, ar situāciju pirms gada, interesanti atzīmēt, ka mājās mazliet pieaugusi radio staciju klausīšanās vīriešu vidū. Ārpus mājām vīriešu mazāk klausījās radio vismaz reizi dienā, bet darbā vīriešu klausījās radio tikpat daudz kā pirms gada attiecīgā periodā.
Savukārt sieviešu vidū kādu no radio stacijām ik dienu klausījās mazāks sieviešu skaits, bet mājās vairāk sieviešu klausījās radio nekā pirms gada.
Apskatot radio klausīšanos 6 reģionu dalījumā, Rīgā, Pierīgā un Zemgalē radio ik dienu klausījās mazāks skaits iedzīvotāju kā pirms gada 6 mēnešu periodā, bet Vidzemē, Kurzemē, Latgalē – palielinājās šo klausītāju skaits. Rīgā radio stacijas klausījās mazāks iedzīvotāju skaits kā pirms gada visās iespējamās klausīšanās vietās. Pierīgā mājās vairāk iedzīvotāju radio klausījās nekā pirms gada, bet darbā, automašīnā, sabiedriskās un citās klausīšanās vietās – mazāks iedzīvotāju skaits klausījās nekā pirms gada. Vidzemē iedzīvotāju skaits, kas atbildēja, ka klausījās mājās radio vismaz reizi dienā, pieauga, bet automašīnā, citās sabiedriskās vietās radio klausītāju bija mazāk kā tas bija pirms gada. Interesanti atzīmēt, ka Kurzeme – vienīgais no reģioniem, kur palielinājās to iedzīvotāju skaits, kas automašīnās klausījās radio, kas nozīmē, ka kustība pa reģionu ir bijusi lielāka kā citos reģionos, kuros radio klausīšanās automašīnās ir kritusi.
Zemgalē darba vietā pieauga radio klausītāju skaits, bet mājās, pārējās vietās klausījās radio vismaz reizi dienā mazāks skaits iedzīvotāju nekā pirms gada. Latgalē ievērojami saruka to klausītāju skaits, kuri ik dienu klausījās radio automašīnā, bet pieauga to skaits, kas klausījās mājās.
Vecumā grupā no 16 līdz 24 gadiem ir būtisks radio klausītāju skaita kritums, kas radio ik dienu klausījās mazāk gan automašīnā, gan citās vietās, piemēram, ciemos pie draugiem. Savukārt lielākais radio klausītāju skaita pieaugums, salīdzinot ar situāciju pirms gada 6 mēnešu periodā, ir vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem, kuri radio ik dienu klausījās vairāk mājās un automašīnā.
Kopumā secinām, ka valstī ieviestie ierobežojumi ir ietekmējuši arī radio klausīšanās paradumu. Mājās radio ik dienu klausījās vairāk iedzīvotāju, bet automašīnā, sabiedriskās un citās vietās ārpus mājās radio klausījās mazāks skaits iedzīvotāju nekā pirms gada.
Savukārt darba vietā saglabājies stabils paradums klausīties radio ik dienu arī ierobežojumu laikā, jo tāpat kā pirms gada līdzīgs skaits iedzīvotāju arī šajā periodā vismaz reizi dienā klausījās vai dzirdēja fonā kādu no radio stacijām.’’
2021.gada ziemas un pavasara periodā radio staciju “Radio Skonto” vismaz reizi nedēļā klausījās 29,3% jeb 452 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, “Latvijas Radio 2” – 29,1% jeb 447 tūkstoši klausītāju un “Radio SWH” – 26,4% jeb 406 tūkstoši klausītāju šajā iedzīvotāju vecuma grupā.