Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Krieviskajiem TV kanāliem ierāda vietu un lomu

Krieviskajiem telekanāliem ar likumu noteikta atrašanās vieta kanālu piedāvājumā – saraksta beigās!

Valdošajā koalīcijā strādājošajai “Attīstībai/Par!” bikli iebilstot, ka Latvija pret krieviskajiem televīziju kanāliem vēršas nevis to satura kvalitātes, bet valodas dēļ, kādā tie raida, Saeimas vairākums galīgajā lasījumā apstiprinājis likumu, kas krievisko televīzijas kanālu proporciju TV programmu pamatpiedāvājumā nosaka ne lielāku par 20%. Tāpat krieviskajiem telekanāliem ar likumu noteikta atrašanās vieta kanālu piedāvājumā – saraksta beigās, vēsta NRA.lv.

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz, ka televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējam pamatpiedāvājumā jānodrošina, ka vismaz 80% no iekļautajām papildu programmām saturam sākotnēji jābūt veidotam kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu oficiālajām valodām.

Tāpat pamatpiedāvājumā nevarēs iekļaut programmas, attiecībā uz kurām pēdējo trīs gadu laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu par retranslācijas aizliegumu. Pašlaik tas gan attiecas tikai uz vienu telekanālu – “Rossija RTR”.

Apšauba kritērijus

Šāda ierobežojumu kombinācija neatbilst noteiktajiem mērķiem, kuri jāsasniedz likumam, šķita “Attīstībai/Par!”. Tādēļ organizāciju pārstāvošā Vita Anda Tērauda aicināja ierobežojumu kombināciju aizstāt tikai ar liegumu televīzijas kanālu pamatpiedāvājumā iekļaut tādus telekanālus, kas pēdējo trīs gadu laikā sodīti par nepatiesu vai atklāti naidīgu vēstījumu izplatīšanu. Taču Saeimas vairākumam piedāvājums nešķita pieņemams.

“Mērķis bija stiprināt Latvijas informatīvo telpu, ierobežojot dezinformācijas un propagandas pieejamību un izplatību Latvijā, bet esošā [..] redakcijā tiek izmantota valoda kā pazīme, pēc kuras atšķirt tos raidījumus [..] Izvēloties valodu kā sietu programmas šķirošanai, esam izraudzījuši diemžēl neprecīzu instrumentu, kas var novest arī pie negatīvām blaknēm. Izmantojot 80:20 procentu valodas proporciju, pamatpiedāvājumā, visticamāk, paliks Krievijas valdības kontrolētie kanāli, bet savu vietu zaudēs citi krievu valodā raidošie, lai gan mērķis ir tieši ierobežot tos kanālus, kuru saturā ir dezinformācija un propaganda, pantā šobrīd iekļautais līdzeklis panāks pretējo – vienīgie krievu valodā pieejamie kanāli pamatpakā būs Krievijas valdības kontrolētie,” pauda V.A. Tērauda.

Opozīcija piekrīt

Viņas ieskicēto iespējamo notikumu attīstību turpināja “Saskaņu” pārstāvošais Boriss Cilevičs, kas pauda bažas, ka angliski raidošais un līdz šim par nepatiesu ziņu izplatīšanu Latvijā nesodītais kanāls “Russia Today”, kas tiek uzskatīts par izteiktu Kremļa naratīva izplatītāju, šādai likuma redakcijai netiks pakļauts.

“Tēraudas kundze piedāvāja noteikt ierobežojumus pēc satura kritērijiem, nevis pēc valodas kritērijiem. Tātad kolēģi to atklāti nepateica, bet acīmredzot pieņem, ka viss, kas ir Eiropas Savienības valodās, ir kvalitatīva žurnālistika; viss, kas ir krievu valodā, ir propaganda. Vai tā tas ir? Es gribētu jums atgādināt, ka galvenais Kremļa propagandas rupors “Russia Today” ir veidots angļu valodā, un līdz ar to nekādi ierobežojumi uz to neattieksies. Tai pašā laikā neatkarīgie un opozīcijas kanāli, tādi kā Doždj, piemēram, tiks pakļauti šiem ierobežojumiem,” brīdināja opozicionārs.

Tomēr ne opozīcijas, ne koalīcijas partnera brīdinājumi Saeimas vairākumā dzirdīgas ausis nerada. Pat “Attīstībai/Par!” gala balsojumā, uzsverot “nožēlu par valodas sietu”, atbalstīja atbildīgās komisijas izstrādāto likuma redakciju, jo tā tomēr došot kaut kādas iespējas kontrolēt Krievijas propagandu.

Kura valoda svarīgāka?

Negaidīti plašas debates izraisīja Jauno konservatīvo partiju pārstāvošās Dagmāras Beitneres-Le Gallas piedāvātais un atbildīgās komisijas atbalstītais priekšlikums, ar likumu noteikt, ka pamatpiedāvājumā iekļautajām televīzijas programmām krievu valodā, neatkarīgi no satura, programmu sarakstā pakalpojuma saņēmējam izkārtotas pēc Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu valodās translējošajiem telekanāliem.

Pati D. Beitnere-Le Galla uzskata, ka šāda telekanālu kārtība Latviju tuvinātu Eiropas Savienībai. “Mēs noteikti darīsim komfortablāku dzīvi valstsnācijas iedzīvotājiem, redzot, ka valsts rūpējas par to, lai mēs caur mediju telpu pienāktu tuvāk Eiropai,” pauda politiķe.

Opozīcijai šāds ierosinājums šķita kā vēršanās pret krievvalodīgajiem un viņu dzimto valodu. “Mesidžs un tā būtība, piemēram, konkrēti šā priekšlikuma, ir kanālu sarindotība pēc nacionālām pazīmēm [..] Saprotiet, vissliktākais ir tas, ka krievvalodīgajai auditorijai ar šo likumprojektu tiek pateikts, ka jūs neesat šeit vēlami. Mēs ar jums nerēķināsimies, mēs negribam jums sniegt ziņas jūsu mātes valodā. Un, manuprāt, te ir ļoti īss ceļš patiesībā līdz krievvalodīgās auditorijas izstumšanai, un neko labu šāda attieksme nevar radīt pretī,” pauda “Saskaņu” pārstāvošā Ļubova Švecova. Taču ne viņas, ne citu opozicionāru iebildumi netika ņemti vērā, un likums ar minētajiem krievvalodīgo televīzijas kanālu ierobežojumiem 2021. gada 1. jūlijā stāsies spēkā.

Jānis Lasmanis

Komentāri