Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Sabiedrisko mediju programmas var tikt atšķaidītas ar atkārtojumiem

Sabiedriskos medijus nākamajā gadā var pārpludināt vecu raidījumu atkārtojumi un iemīļotu raidījumu pazušana no ētera!

Jau iepriekš raidītu raidījumu atkārtojumi un noplicināta programma, tādi savus skatītājus un klausītājus nākamā gadā varētu uzrunāt sabiedriskie mediji – “Latvijas televīzija” un “Latvijas radio”, ja valdošā koalīcija jau tagad nesniegs garantijas, ka sabiedriskās domas veidošanai un valsts drošībai tik nozīmīgie mediji nākamā gada budžetā tiks finansēti adekvātā apmērā, vēsta NRA.lv.

Saeima pirms diviem gadiem pieņēma likumu, kas noteica, ka 2021.gadā sabiedriskie mediji pamet reklāmas tirgu. Kompensēt no reklāmām neieņemtos līdzekļus, kas nodrošinātu vismaz mediju satura kvalitātes saglabāšanu, uzdots Saeimai. Daļa nepieciešamās naudas – pieci miljoni eiro, nākamā gada budžetā jau iezīmēti, bet vēl nepieciešamos 8.3 miljonus koalīcija, atgādinot par Covid-19 radītās krīzes ietekmi uz ekonomiku, apsolīt nesteidzas.

Tracina neziņa

Tas sabiedrisko mediju pārstāvjos un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļos rada zināmu stresu, jo mediju darba specifikas dēļ pārliecībai, ka reklāmas kompensējošajā nauda būs, jābūt jau tagad.

Viena no televīzijas apstiprinātajām nākamā gada prioritātēm ir pašmāju seriālu, kurus rada neatkarīgie producenti, veidošana. Turklāt likumā ierakstīts, ka televīzijas programmā noteiktam procentam satura jābūt neatkarīgo producentu veidotam.

“Latvijas Televīzijas” valdes loceklis Ivars Priede skaidro – lai sagatavotu, piemēram, pašmāju seriālu nākamajam gadam, tas jāsāk filmēt jau šovasar. Ar neatkarīgajiem producentiem par to līgumi jāslēdz jau jūnijā vai vēlākais jūlijā. Piemēram, seriālam “Sarkanais mežs”, kas guva plašu skatītāju atzinību, līdzvērtīga radīšanai nepieciešams vismaz miljons eiro, zemākas kvalitātes produktu varot radīt arī par 200 tūkstošiem eiro, taču ir jābūt pārliecībai, ka nauda patiešām būs.

Jācer uz izpratni

Ja nebūs pārliecības, ka nauda patiešām būs, tad atliek cerēt, ka neatkarīgie producenti, kas ražo tādus tautā iemīlētus raidījumus, kā “Sirmais. Kulta ēdieni”, “Nekā personīga” vai tos pašus seriālus, uzticēsies valdības solījumiem un riskēs projektā ieguldīt savu naudu bez garantijas, ka paveiktais darbs tiks atmaksāts un produkts nopirkts.

Ja producenti nebūs tik pretimnākoši, tad sabiedriskos medijus nākamajā gadā var pārpludināt vecu raidījumu atkārtojumi un jau iemīļotu raidījumu pazušana no ētera.

NEPLP pārstāvji gan ir optimistiski un pauž – pašlaik nekas neliecina, ka nepieciešamā nauda netiks piešķirta. Taču NEPLP priekšsēdētājs uzsver: “Jābūt skaidrībai maksimāli ātri, būs vai nebūs iziešana no reklāmas tirgus. Ja nodrošinājums būs zemāks, tas, kas notiks ar sabiedriskajiem medijiem nav prognozējams. To nedrīkst pieļaut. Summa ir jānodrošina!”.

Solīt nesteidzas

Taču valdošā koalīcija ar solījumiem nesteidzas. Tā pat nav gatava mainīt secību nākamā gada budžeta veidošanas etapiem, kas nozarei savu likteni apjaust ļautu ātrāk. Proti, pie medijiem aktuālā jautājuma valdība ķersies vien augustā, ne jūnijā vai jūlijā.

“Esam lēmuši nopietnas investīcijas, kas balstās uz parādu. Par jaunām investīciju naudām šobrīd neredzu, no kurienes tās varētu nākt. Nav paredzams, ka mūsu budžets pieaugs Covid ietekmē. Mums nākamgad diez vai būs vairāk naudas,” saka premjerministrs Krišjānis Kariņš. Viņš gan sola, ka valdība sabiedriskajiem medijiem nepieciešamos līdzekļus centīsies atrast un mierina nozari: “Līdz šim mēs esam visus izaicinājumus atrisinājuši, domāju, ka arī šo atrisināsim”.

Līdzīga retorika, piesaucot vīrusa radīto krīzi un citas valsts nepieciešamības, vērojama arī pārējo koalīcijas partneru teiktajā.

Jānis Lasmanis

Komentāri