Mirstošā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir nostājusies uz kara takas ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Latvijas Radio darbinieki – ar padomi, komisiju un savu valdi. Komisija ar visiem, izņemot radio valdi. Valde netiek galā ar ziņu dienestu. Un lielākam situācijas dramatismam vērts atgādināt Valsts kontroles secināto, ka sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība ir stagnējoša, bet skaidra nozares attīstības redzējuma nav. Un arī naudas, vēsta NRA.lv.
Nupat šajā vērienīgajā konfliktā jaunu asumu piešāva NEPLP, izplatot paziņojumu ar virsrakstu «NEPLP: par politiķa A. Kaimiņa «uzdevumiem» Latvijas Radio un NEPLP».
Visi apvaino un apvainojas
Deputāts Artuss Kaimiņš ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs, un padomi viņš nokaitinājis ar vēstuli, kurā «uzdod NEPLP un Latvijas Radio valdei ne vēlāk kā divu nedēļu laikā rast jēgpilnus risinājumus sabiedriskā medija pilnvērtīga darba nodrošināšanai un klātienē – komisijas sēdē – informēt deputātus par rastajām iespējām noregulēt situāciju sabiedriskajā medijā». Padome reaģējusi negaidīti asi, lai neteiktu rupji: NEPLP norāda, ka politiķiem nav tiesību sabiedriskajam medijam un neatkarīgam nozares regulatoram «dot uzdevumus», tajā skaitā arī rast «jēgpilnus risinājumus». Acīmredzot iet pie Kaimiņa atskaitīties padome negrasās, un drīz jau arī nebūs kam iet, jo padomes locekļi viens pēc otra atkāpjas no saviem amatiem. Vispirms pavasarī aizgāja Gunta Līdaka, bet nule par to paziņojusi NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere. Viņas motivācija lasāma šīsdienas intervijā Neatkarīgajai: «Negribu kļūt par traucēkli finansējuma piešķiršanai, ko politiķi varbūt nedos, ja es būšu NEPLP vadītāja, bet dos, ja manis amatā nebūs un tur būs viņu ieliktenis.» Jaunās partijas vēlas tikt iekšā valsts medijos. To atzīst arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Boriss Cilevičs no vecās partijas – Saskaņas. NEPLP ir neatkarīga institūcija, kuras vadību ievēlēja vēl iepriekšējā Saeima, un samilzušais konflikts uzrāda gan resursu, gan ietekmes problēmu: «Ņemot vērā reitingu dinamiku, jaunie politiķi uzskata, tas tādēļ, ka viņiem nav pieejas sabiedriskajiem medijiem.» Tātad reitingi nav pietiekami labi, jo sabiedriskie mediji par viņiem neinteresējas vai neatspoguļo viņus vēlamā gaismā.
Saimniekošana hroniski nesokas
Politiķi diezgan brīvi izrunājas par savu ietekmi valsts medijos, tikmēr žurnālistiem, kā izrādās, šādus vārdus skaļi lietot nav ļauts. NEPLP no Latvijas Radio pieprasīja paskaidrojumus pēc tam, kad žurnālists Edgars Kupčs bija izteicis apgalvojumu, ka Latvijas Radio valde ir politiski ietekmējama. «Latvijas Radio valdes tieša atbildība ir nodrošināt sabiedriskā medija politisko neitralitāti, un šāds apgalvojums no vadošā medija žurnālista puses prasa pilnīgu patiesības noskaidrošanu,» uzsver NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš.
Šī skaidrošanās gan neko nav devusi, jo konflikts starp visiem valsts mediju pieskatītājiem un aprūpētājiem tikai padziļinās. Jo īpaši pēc tam, kad ziņu dienests izteicis neuzticību radio valdei un algu paaugstinājumu sev prasījis tiešajā ēterā.
Te jāatgādina, uz sabiedrisko mediju sliktu apsaimniekošanu jau pērn revīzijas ziņojumā norādīja Valsts kontrole: nozares attīstības plānošanas sistēma nenodrošina ilgtspējīgu un stabilu nozares attīstību un finanšu resursu efektīvu izmantošanu. Ilgtermiņa vajadzībās ieguldījums ir nepietiekams. Līdz ar to nākas paļauties uz politiķu labvēlību, ka neatliekamos gadījumos varēs saņemt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tā arī ir tā politiskās ietekmes svira. Aģentūra LETA ziņo, ka Latvijas Radio šim gadam pieprasa papildu 180 tūkstošus eiro. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – darbinieku algām un sabiedriskā pasūtījuma izpildei.
Puntulis arī iesaistās
Nule Latvijas Radio krīzes risināšanā iesaistījies arī kultūras ministrs Nauris Puntulis. 30. jūlijā viņš ticies ar iesaistītajām pusēm, pārrunājis aktuālo situāciju un plānoto sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. NEPLP un Latvijas Radio valde ir apsolījusi līdz tuvākajai valdības sēdei 13. augustā nākt ar ziņojumu, kurā būs iekļauti priekšlikumi situācijas risināšanai un arī radio stiprināšanai ilgtermiņā. Tuvākajā laikā ministram ieplānota arī tikšanās ar Latvijas Televīzijas valdi. «Situācija sabiedriskajos medijos un mediju politikā kopumā jāskata un jārisina kompleksi,» akcentē ministrs Puntulis. Saeimai pēc iespējas drīzāk būtu jāvienojas par jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kurā plānots iekļaut arī mehānismu stabila un pietiekama finansējuma nodrošināšanai Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio. Kā skaidro preses dienests: «Likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, veicināt to darbības kvalitātes uzlabošanos, nostiprināt sabiedrisko mediju nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas funkcionēšanā, vārda brīvības īstenošanā, latviešu valodas un nacionālās kultūras kopšanā un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanā.» Tātad visa nosauktā pašlaik pietrūkst.
Bet, kas attiecas uz NEPLP atlikušo sastāvu, šaubas par tā darbaspējām publiski izteikuši jau daudzi politiķi, un, domājams, padomes atlaišana ir tikai laika jautājums. Nebūs jau pirmā reize.
Imants Vīksne