Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Valdība grasās nokaut drukāto presi

Reģionālie mediji risinājumu var nesagaidīt, bet nacionālos gaida smagi zaudējumi!

Rūpējoties par vārda brīvību un informatīvās telpas drošību, uzņēmuma Latvijas pasts darbības zaudējumi drukātās preses izplatīšanā tiek kompensēti no valsts budžeta, bet Satiksmes un Finanšu ministrijas šo mehānismu mēģina likvidēt, vietā neko nepiedāvājot. Pēdējā valdības sēdē iekļautie grozījumi Pasta likumā atlikti kaut kad uz rudeni. Reģionālie mediji risinājumu var nesagaidīt, bet nacionālos gaida smagi zaudējumi, raksta NRA.lv.

Preses piegādes cenas veidošanās ir komplicēts pasākums. Vispirms Latvijas pasts aprēķina savas izmaksas atkarībā no attāluma un svara. Tad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprina tarifu. Izdevēji slēdz līgumus, bet starpību starp pasta izmaksām un tarifiem nosedz valsts. Tādi ir priekšnoteikumi, lai avīze nonāktu līdz abonentu pastkastei – vienalga Rīgā vai Zilupē.

Nepieciešams tūlītējs risinājums

Normatīvajos aktos iestrādātais kompensācijas mehānisms šogad beidz darboties, jo politiķi bija nolēmuši atbalstu preses piegādēm iestrādāt mediju politikas atbalsta mehānismā. Kamēr tas nav izdarīts, nepieciešams vismaz uz gadu pagarināt veco kārtību. Piegāžu kompensācijai gadā vajadzīgi nepilni seši miljoni. Vēl divus šobrīd samaksā paši izdevēji. Taču Satiksmes ministrija vēlas lētāku risinājumu, un visas tās politiķu runas par mediju telpas stiprināšanu vairāku gadu garumā tāda pļāpāšana vien ir.

16. jūlijā valdības sēdes darba kārtībā likumprojekts Grozījumi Pasta likumā bija iekļauts, taču, pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, atlikts. Protokollēmumā norādīts, ka tas tiks izskatīts kopā ar nākamā gada valsts budžeta paketē izskatāmajiem likumprojektiem. Tātad saskaņā ar budžeta pieņemšanas grafiku – 8. oktobrī valdībā, un pēc tam vēl divi lasījumi Saeimā. Tas automātiski nozīmē, ka līdz 20. augustam izdevēji ar Latvijas pastu līgumus nevarēs noslēgt, jo pilnais tarifs nākamajam gadam nav zināms. Nevarēs sākt abonēšanas kampaņas. Un kritiskākajā gadījumā vispār nevarēs turpināt darbu. Kā vēstulē Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, atbildīgajiem ministriem un Saeimas frakcijām norāda Latvijas Preses izdevēju asociācija: «Ir radīti būtiski draudi drukātās preses pastāvēšanai.» Pasts šādas nenoteiktības apstākļos piedāvā pat četrkāršu (!) piegādes cenu kāpumu. Asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis politiķiem velta skarbus vārdus – varbūt cilvēki, kas var atļauties vienās pusdienās apēst pārdesmit eiro, nesaprot, ko lauku reģionos nozīmētu laikrakstu abonēšanas sadārdzināšanās. Un nesaprot arī to, ka laukos nav kiosku, kur avīzes nopirkt, ja abonēšana vairs nebūtu iespējama.

Drukātais vārds Latvijas drošībai

Šis nav tikai preses biznesa pastāvēšanas jautājums. Runa ir par informatīvās telpas un valsts drošību. Šādā rakursā drukātās preses pastāvēšanu, šķiet, novērtē vienīgi Aizsardzības ministrija. Kas notiek situācijā, ja kāda dabas kataklizma, cita ārkārtas situācija vai karš izslēdz valstī elektrību? Kā notiks iedzīvotāju apziņošana, ja elektroniskie mediji un sakaru līdzekļi nedarbosies? Un arī no demokrātijas viedokļa – valstij ir nepieciešama plaša mediju telpa – daudzpusīgi viedokļi, bagātīga informācija, analītika. Satiksmes ministrijas plānam īstenojoties, šī telpa var sarukt līdz diviem valsts monopola medijiem: Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai. Savukārt interneta portāliem nāksies pilnībā pārkvalificēties uz kaķu video, jo tie pašlaik pamatā barojas no drukāto mediju radītās kvalitatīvās informācijas.

Satiksmes ministrija gan nesaskata pašas izraisīto apdraudējumu nozarei. Tas izriet no Neatkarīgajai atsūtītā skaidrojuma: «Likumprojekts Grozījumi Pasta likumā neparedz mainīt valsts piešķirto subsīdiju (kompensāciju) Latvijas pastam par abonētās preses piegādi, bet, tieši pretēji, paredz pagarināt esošo regulējumu vēl uz vienu gadu, kura laikā Kultūras ministrijas vadībā tiek izstrādāts konceptuālais ziņojums par atbalstu drukātiem medijiem.» Taču turpinājumā rakstīts, ka jautājums tiks skatīts atbilstoši valsts budžeta apstiprināšanas grafikam. Tātad stipri par vēlu.

Stiprinās, atņemot atbalstu

To, ka valdība radījusi nozares pastāvēšanai nepieļaujamu situāciju, atzīst Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne. Arī viņai valdības sēdē notikušajam trūkst izskaidrojuma – visi dokumenti sagatavoti, bet Finanšu ministrijas iebilžu dēļ norauts stopkrāns. Kaut gan iepriekš koalīcijas partneriem tikusi izskaidrota problēmas būtība un steidzamība. Turklāt pat valdības rīcības plānā ierakstīta apņemšanās «Izstrādāt likumprojektu Grozījumi Pasta likumā, pagarinot esošo abonēto preses izdevumu piegādes regulējumu uz vienu gadu».

Kultūras ministrijas vadītajā darba grupā šobrīd top plāns mediju nozares atbalstam – samazināts PVN, kompensācijas preses piegādātājiem, lielāks mediju atbalsta fonds – tie ir risinājumi, par kuriem tiek spriests.

Taču tas viss attieksies uz 2021. gadu. Savukārt 2020. gads atbilstoši Satiksmes un Finanšu ministriju scenārijam krīt laukā. Uz to neattieksies vecā kārtība, bet jaunā vēl nav tapusi. «Nozare ir nolikta zem sitiena. Tādas sekas ir šim valdības lēmumam,» secina A. Grišāne. Viņa gan cer, ka augustā, atgriežoties pie budžeta veidošanas, visu vēl varēs vērst par labu.

Katrā ziņā stiprināt mediju telpu nav iespējams, samazinot atbalstu preses piegādēm, bet tieši to šobrīd grasās izdarīt valdība.

Imants Vīksne

Komentāri