Pēdējā laikā arvien populārāk kļūst stiprināt valstu un pilsētu identitāti ar logotipiem, kas ir radoši un neformāli ģērboņu papildinātāji. Ja ģērbonis ir vēsturisks simbols, pret kuru daudzi izturas ar patiesu bijību, tad logotips atspoguļo pilsētas vai novada mūsdienīgo tēlu.
Pilsētas logotipam ir jābūt par spēcīgu simbolu, kam jāraisa asociācijas, sajūtas un precīzi jāatspoguļo konkrētās vietas būtība. Šis simboliskais apzīmējums nedrīkst būt tikai vizuāli pievilcīgs tēls, kas apkārtējiem neko neizsaka – tādā gadījumā tam nav vērtības un jēgas. Ar logotipa palīdzību var kā graut, tā arī celt vietas vērtību, un, ja logotips ir tikai formāls krāsu un līniju salikums, tad tas visdrīzāk nespēs pilnvērtīgi reprezentēt pilsētu. Tādēļ logotipa izveidei ir jāpieiet ļoti kritiski, izvērtējot, vai tas patiesi nes vēlamo vēstījumu un pozitīvi ietekmē pilsētas vai novada tēlu.
Arī Rīga pašlaik ir jauna identitātes simbola meklējumos, un Rīgas dome ir izsludinājusi konkursu par jaunā logotipa un saukļa koncepta izstrādi. Ziņots, ka kopumā konkursam tika iesūtīti 159 darbi, kurus izvērtējuši konkursa vērtēšanas komisijas locekļi – Latvijas Kultūras akadēmijas rektore profesore Rūta Muktupāvela, žurnālisti un mediju eksperti Anita Daukšte, Jānis Domburs, Ēriks Stendzenieks, Filips Rajevskis, Juris Šleiers, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs, aģentūras “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” direktors Gvido Princis, kā rezultātā rīdzinieku vērtējumam tiek piedāvāti astoņi radošākie darbi.
Protams, laika gaitā mainās ikvienas pilsētas prioritātes un piedāvātās iespējas, tādēļ arī tās simbols ir ik pa laikam “jāatsvaidzina”, taču šāds plaša mēroga pasākums rada arī lielus finansiālos izdevumus, un ne vienmēr tie attaisnojas. Nesenais piemērs ar Latvijas kūrortpilsētas Jūrmalas logotipa maiņu liecina, par to, ka pilsētas identitātes simbola maiņa var izraisīt iedzīvotāju pretestību un kritiku par nesamērīgo pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu. Ja logotips nespēj attaisnot savu sūtību, tad tas vairāk izskatās pēc vieglprātīgas līdzekļu izsaimniekošanas.
Rīgas simbols neraksturo tikai pilsētu vien – tas sasaistās arī ar valsts tēlu, jo ierodoties Latvijā, ikviens vēlas iepazīt tās galvaspilsētu. Zināms, ka latvieši pret visu jauno un nezināmo izturas ar lielu piesardzību – arī uzraksti “RĪGA”, kas sveicina ikvienu iebraucēju, izraisīja ažiotāžu, kad garumzīmes vietā uz burta “I” rotājās sirds formas akcents. Šeit pierādās visiem labi zināmais stereotips par latviešu skepsi, kas dažreiz arī ir patiesi pamatota.
Rodas jautājums – kādēļ tik nozīmīga projekta konkurss tika organizēts un izvērtēts tik šaurā lokā, un, vai tiešām žūrijas izvirzītie darbi ir pilnvērtīgi Rīgas identitātes simbola kandidāti? Protams, ikviens autors ir radījis savu dizainu kā, viņaprāt, precīzāko Rīgas atainojumu, taču, ja mēs šos darbus vērtējam kritiski, vai kāds no tiem varētu kļūt par Rīgas vēstures, tradīciju, arhitektūras un mūsdienu infrastruktūras iemiesojumu? Noteikti, nē.
Logotips ir subjektīvi uztverams simbols, kas var nespēt viennozīmīgi uzrunāt ikvienu rīdzenieku vai pilsētas viesi, taču tam ir jābūt patiesi kvalitatīvam un vērtīgam, lai tas neizraisītu pretestību un nosodījumu, bet dabiski iekļautos pilsētas tēlā.
Rīgas domei ir jārīko jauns konkurss, plašāk skaidrojot pilsētas logo plānoto pielietojumu. Logotipa apspriešanā un izvērtēšanā jāiesaista visi rīdzinieki.
Logo variantus var apskatīt šeit:
https://www.facebook.com/NilsUsakovs/?app_data=%7B%22from%22%3A%22admin_wall%22%7D&sk=app_164167473601477
Foto: Jorbasa Fotografie/ https://www.flickr.com/photos/jorbasa//https://creativecommons.org/licenses/by-nd/2.0/