Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Vīrusu mārketings radījis dažas no aizraujošākajām filmu kampaņām

Pirms filmu nonākšanas uz kino ekrāniem tiek tērēti milzīgi līdzekļi to reklāmai – it īpaši tas attiecas uz lielajām Holivudas filmām. Pirms filmas iznākšanas potenciālajai auditorijai tiek piedāvāti dažādi tīzeri, reklāmas stendi un citi sīkumi, bet kā izcelties konkurentu vidū laikā, kad filmu ir vairāk par iespējām tās visas noskatīties? Atbilde ir vīrusu mārketings.

Vīrusu mārketings ir metode, ko filmu pasaulē izmanto samērā bieži, lai gan tas joprojām ir salīdzinoši mazpazīstams. Vīrusu mārketings ir reklāmas stils, kurā tiek izmantota auditorijas radīta informācija, lai izplatītu savu vēstījumu — šajā gadījumā filmu. Vienīgais veids, kā vīrusu mārketings ir līdzīgs vīruss ir veids, kā to var izvērst un izplatās ļoti ātrā tempā – jo vairāk cilvēku runā par filmu, jo lielāka iespēja, ka citi to redzēs. Nenoliedzami, ka mēs esam vairāk motivēti skatīties filmu, ja ap to ir liela ažiotāža.

Tātad, kas veido lielisku vīrusu mārketinga kampaņu? Līdzīgi kā reklāmkadros, kampaņai nevajadzētu pārāk daudz izpaust filmas sižetu, jo noslēpumainības elements ir būtisks, lai cilvēki būtu ieinteresēti.

Lūk, pāris gudras vīrusu mārketinga kampaņas, kas izvērsās ārkārtīgi veiksmīgi un palielināja filmu mērķauditoriju:

“Rotaļlietu stāsts 3” (2010)

Tiem, kas uzauga skatoties “Rotaļlietu stāstu” un tā turpinājumu, “Rotaļlietu stāsts 3” sniedza bērnības nostalģijas devu. Un tieši to “Disney” iesaistīja filmas mārketinga kampaņā. Viņi “YouTube” izlaida virkni retro iedvesmotu rotaļlietu reklāmu – ātrās reklāmas tika izveidotas tā, lai tās būtu maldinoši reālistiskas — lai gan “Rotaļlietu stāsts 3” neapšaubāmi tāpat iegūtu jaunāko auditoriju, kampaņas mērķis bija pievērsties plašākai demogrāfiskajai grupai, un tas izdevās.

“Nezvērs” (2008)

Pirmais filmas treileris debitēja kopā ar grāveju “Transformeri”, taču tajā bija āķis — materiāla priekšskatījumā pat nebija iekļauts filmas nosaukums. Lai gan skatītāji zināja par filmas iznākšanas datumu, viņi nezināja neko citu. Tas lika filmu faniem spriest par filmas detaļām, kā rezultātā mēnešiem ilgas spekulācijas radīja nelielas atklāsmes, tostarp mobilā tālruņa numuru, ar kuru cilvēki varēja nosūtīt īsziņu, lai saņemtu briesmoņa rēkšanas zvana signālu.

“Tumšais bruņinieks” (2008)

Runājot par saistošām, interaktīvām filmu mārketinga kampaņām, jāpiemin kampaņas, kas radītas filmai “Tumšais bruņinieks”. 15 mēnešu laikā pirms filmas iznākšanas miljoniem supervaroņu fanu bija iesaistīti tiešsaistes pieredzē, kas bija pilnībā ieskaujoša. Šī pieredze pat ienāca reālajā pasaulē, jo dalībnieki tika mudināti atrast “jokerizētus” dolāru banknotes uz ielām un zvanīt uz debesīs rakstītiem tālruņu numuriem. Kampaņas kulminācija bija fanu tikšanās Ņujorkā un Čikāgā, kur Sikspārņu signāls tika projicēts pilsētas panorāmā.

“Psiho” (1960)

Jau ilgi pirms interneta dienām filmu veidotāji savām filmām izmantoja vīrusu mārketinga metodes. Alfrēds Hičkoks stratēģiski izveidoja bezspoileru politiku savam 1960. gada klasiskajam “Psiho”, uzstājot, lai apmeklētāji neieiet teātrī pirms filmas sākuma. Hičkoka stingrie teātra apmeklēšanas noteikumi palīdzēja “saglabāt stāstu noslēpumā”, kas bija ļoti svarīgi “Psiho” šoka faktoram. Viņa centieni bija efektīvi, un “Psiho” kļuva par vienu no Hičkoka labākajiem darbiem.

“Tas” (2017)

Filma “Tas” bija ļoti populāra, kad tā iznāca kinoteātros daļēji pateicoties tās ļoti saistošajai mārketinga kampaņai. Atšķirībā no daudzām citām šajā sarakstā iekļautajām filmām, tā nemēģināja noturēt filmu noslēpumā — galu galā tā nav pirmā stāsta adaptācija ekrānā. “Tas” piesaistīja auditoriju, nedaudz atraujot priekškaru. Aktīvie sociālo mediju kanāli kopīgoja vairākus ierakstus dienā, un filmas veidotāji bieži sniedza sekotājiem ieskatu aizkulisēs ar skiču fotoattēliem.

“Blēra raganas projekts” (1999)

Kad 90. gadu beigās “Blēra raganas projekts” uzsāka savu ģeniālo mārketinga kampaņu, internets kļuva arvien populārāks kā platforma. To izmantoja arī filmas izpildproducents Kevins Fokss, kas sadarbojoties ar sabiedrisko attiecību firmu, izveidoja īpašu tīmekļa vietni, kurā būtu iekļauti viltus policijas ziņojumi un kinohronikas stila intervijas, kurās sīki aprakstītas trīs pazudušās personas: Hetere Donahjū, Maikls C. Viljamss un Džošua Leonards – filmā redzamie aktieri. Vietne bija liels triumfs — līdz 1999. gada augustam tā bija saņēmusi 160 miljonus apmeklējumu.