Lai arī Valentīna dienas pirmsākumi meklētāji gadsimtiem tālu, tās patērēšanas aspekti ir visai jauni.
Valentīna diena ir viena no tām dienām, kad tirgotāji var īpaši iespringt, jo tā ir iespēja piesaistīt jaunus klientus, palielināt pārdošanas apjomus un nākt klajā ar īpašām atlaidēm, piemēram, visām precēm piemērot 14% atlaidi.
Ja paskatāmies uz pasaules un Latvijas pieredzi, tad jāsaka, ka arī šis gads, pat neraugoties uz pandēmiju, īpaši neatšķirās – ziediem, šokolādēm un dārgākām dāvanām bija nozīme.
Lai arī šogad Valentīna dienā cilvēki izlēmuši bija tērēt mazāk – kā liecina Gemius veiktā aptauja, pandēmijas ierobežojumu dēļ visbiežāk svinētāji ar otro pusīti bija plānojuši svētkus atzīmēt mājās, pasūtot maltīti vai svētku noskaņu un gardas vakariņas sagādājot paši, svētku komercializācija joprojām notika pilnā sparā.
Pirmsākumi tam, kā Valentīna diena kļuva par nozīmīgu komerciālu pasākumi, meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs. Kaut arī Valentīna apsveikuma kartīšu dāvināšana bija gadsimtiem ilga tradīcija, tikai 19. gadsimta vidū Valentīna diena piedzīvoja komerciālu uzplaukumu.
Sākumā šos svētkus ASV iedzīvotāji bieži aizmirsa un viegli atstāja novārtā, taču 1840. gadā svētki tika pārveidoti par kaut ko, ko parakstīt ar “nepalaid garām”.
Tirgotāji, kas nepārdeva tikai kartiņas, beidzot pievienojās Valentīna dienas svinēšanai un par to runāja gan juvelieri, gan floristi, gan konditori.
Kad tirgotāji no jauna atklāja svētkus, tirgotāji sistemātiski paplašināja tirgus piedāvājumu svētkos. Tirgotāji labprāt izmantoja Valentīna dienu, lai piedāvātu savas preces un pakalpojumus.
Kaut arī apsveikuma kartītes un ziedi joprojām ir vieni no populārākajiem pirkumiem, kam seko drēbes un rotaslietas, Valentīna dienas tematikā šodien ir iespējams nopārdot jebko.
Tātad, lai gan Valentīna dienas piekritēju un noliedzēju ir daudz, neviens nenoliegs, ka tie uzskatāmi par visai komerciāliem svētkiem, kaut gan tas ir atkarīgs no katra paša.