Sociālie mediji ir kļuvuši par neatņemamu mārketinga līdzekli daudzām nozarēm. Tā, piemēram, pērn, kad Indija aizliedza 59 mobilās lietotnes, kas saistītas ar Ķīnu, tostarp “TikTok” un “WeChat”, bažījoties, ka tās rada apdraudējumu valsts drošībai, radās spriedze lietotāju vidū, jo tika zaudēti ne tikai dati, bet arī veids, kā tie sasniedza patērētājus. Un Ķīna tāda nebija vienīgā – arī uzņēmumi citās valstīs, kur tika aizliegta vai otra populāra platforma, saskārās ar zaudējumiem.
Arī tagad, kad vairums sociālie tīkli strādā pie uzlabojumiem, šad tad izplatās baumas par iespējamu populāru sociālo mediju platformu aizliegumu, ja tās nespēs izpildīt noteiktās prasības. Jāņem vērā, ka uzņēmumi paļaujas uz šādam lietotnēm un to aizliegums tiem var maksāt ļoti dārgi.
Skaidrs, ka zīmoli iegulda milzīgas naudas summas reklāmai sociālo mediju platformās, līdz ar to šo platformu aizliegums tām var radīt lielus zaudējumus. It īpaši pandēmijas vidū, kad zīmoli ļoti labi apzinās katra iztērētā centa vērtību. Turklāt, aizliedzot vienu platformu, tiem nāksies pārstrādāt arī savas digitālās stratēģijas, lai tās pielāgotu pieejamajām platformām.
Zīmoli izmanto sociālo mediju platformas, lai palielinātu iesaisti savās kampaņās. Šajās platformās darbojas vairāku zīmolu digitālās kampaņas, un to aizliegšana var nopietni ietekmēt uzņēmumu. Iespējamais aizliegums, ja tāds notiktu, izjauktu visas notiekošās kampaņas un zīmolu veiktspēju. Datplūsma uz vietnēm samazinātos, līdz ar to samazinātos arī pārdošanas apjomi un potenciālie pirkumi.
Tiek uzskatīts, ka visvairāk ciestu mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nav skaļas reklāmas televīzijā, kā arī plašs klientu loks, kā tas ir vienai vai otrai starptautiskajai kompānijai.
Turklāt jāņem vērā, ka pandēmijas rezultātā vairums zīmolu kļuva digitāli un sociālie tīkli lielai daļai bija vienīgais veids kā sazināties ar patērētājiem.
Bet ko darīt bez sociālajiem tīkliem? Eksperti norāda, ka, ja nav sociālo mediju platformu, reklāmu tēriņi vairāk virzīsies uz meklēšanas un reklāmas tīkla mārketingu, izmantojot Google. E-pasta mārketings var iegūt lielāku popularitāti kā metode, kā sazināties ar patērētājiem.
Zīmoli pārvietosies tur, kur pārvietojas patērētāji. Ja tas nav “Facebook”, tad tas būs kaut kas cits. Visticamāk, ka šādā situācijā labumu gūtu arī YouTube, spēļu lietotnes un ziņu lietotnes.
Vienlaikus gan tendences rāda, ka bažām nav pamata un tuvākajā laikā nav gaidāms nekas tāds, kas varētu ietekmēt digitālo mārketingu reklāmdevējus!